Bērns veikalā sabojā preci – vai vecākiem par to jāmaksā?  (26)

Daudziem vecākiem nācies saskarties ar situāciju, kad bērns bijis nenovaldāms un rezultātā saplēsta vāze, vīna pudele vai atvērts kādas dārgas rotaļlietas iepakojums. Ne visi zina savas tiesības un pienākumus, ko šādā situācijā darīt.

Par to lūdzām skaidrojumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), kā arī diviem lielākajiem veikalu tīkliem – "Rimi" un "Maxima", kā arī piedāvājam ielūkoties dažās reālās situācijās no vecāku pieredzes stāstiem "Cālis" forumā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) nenosaka, vai potenciālajam pircējam jāsamaksā par nodarīto zaudējumu. Šāda veida gadījumi, ja bērns veikalā saplēš vai kā citādi sabojā preci, arī pārtikas vai nepārtikas, kvalificējami kā materiālo zaudējumu piedziņa saskaņā ar Civillikumu. Piemēram, šī likuma 1780. pants nosaka, ka "zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara traucējuma stāvoklī, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu…"

Tātad pārdevējs vai veikala vadītājs ir tie, kas izlemj, vai jāmaksā par nodarīto zaudējumu vai ne. Tas nozīmē, ka šādi jautājumi jārisina, pārdevējam vienojoties ar pircēju, skaidro PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Vineta Ore. Viņa arī aicina pievērst uzmanību, kā ir izvietotas preces veikalā.

"Maxima Latvija" Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris apliecina, ka gadījumos, kad prece bojāta netīši, zaudējumus sedz uzņēmums. Kopējā statistika par tieši šādā veidā bojātām precēm uzņēmumam gan neesot, taču laiku pa laikam tādi gadījumi notiek un ierasti nekādu konfliktu šajā jautājuma nav, stāsta Beseris.

"Rimi Latvija" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite uzsver, ka veikals ir vide, kurā vienuviet apkopots plašs preču sortiments, un dažkārt, kad ģimenes iepērkas kopā ar savām mazākajām atvasēm, gadās piedzīvot situācijas, kad bērni netīšām sabojā preci. Visbiežāk bērniem gadās nogrūst kādas preces no plauktiem, sabojāt rotaļlietas vai arī neatļauti nogaršot kādus gardumus.

Taču kopumā ģimenes ar bērniem ir gana disciplinētas un ar tiesas starpniecību šādus gadījumus nav nācies risināt – ja veikalos tomēr gadās kāds starpgadījums, visbiežāk vecākiem kopā ar veikala darbiniekiem situāciju izdodas cilvēcīgi pārrunāt un atrisināt, apliecina Bite.

"Man šodien bija tāds gadījums, ka veikalā sīcis gandrīz nogāza burkas no plauktiem, veikals vietējais, ar ļoti šaurām ejām, bijām ar ratiem. Tad tā iedomājos, kas notiktu, ja tiktu saplēstas tās burkas. Kas sedz radušos zaudējumus? It kā veikals ir atbildīgs par to, ka sataisījis tik šauras ejas. Kāds likums regulē šo atbildību?"

"Mazā sasita burciņu "Rimi". To redzēja meitene, kas kārto plauktus, viņa pati skrēja saslaucīt lauskas un uzreiz teica, ka nekas nav mums jāmaksā."

"Padomijas laikā mamma Igaunijā maksāja par servīzi, ko mazais brālis veikalā sasita."

"Man nesen bija gadījums, kad lielais puika zooveikalā netīšām nometa uz flīžu grīdas plastmasa ratiņu, kur peļveidīgajiem skraidīt. Maksāja kaut kas zem piecīša. Samaksāju. Zināju, ka it kā varu nemaksāt, bet tomēr apzinājos, ka puika pats jau vainīgs, ka tur cilāja visu pēc kārtas. Citādi var visos veikalos iet un grūst uz grīdas dārgas porcelāna vāzes, sak, man netīšām. Bet puikam gan, cerams, mācība, ka nav gar visu, kas salikts plauktos, jāgrābstās."

"Droši zinu, ka visu saplēsto var norakstīt, aizmirsu kā to sauc – kaut kāds koeficients. Vērtē pēc deguniem – ja sāk lekties un savu taisnību pierādīt, tad maksāsi kā mīļais, ja nē, atvainojies un čau, veikals noraksta. Pati nesen saplēsu veikalā padārgu vīna pudeli, tā vienkārši izripoja no groziņa. Nebija jāmaksā, atvainojos, paņēmu citu pudeli un viss."

"Vakar sanāca runāt ar vienu mammu, izrādās, ka varot civiltiesiski apdrošināt šādus bērnu nodarījumus – saplēsti trauki, apskādējumi."

"Reiz es nejauši aizķēru plastmasas puķu kastes, kas bija pavirši uzliktas uz paletes. Uzreiz ievērtēju situāciju – puķturi bija nolikti tā, ka vismaz 20 cm nāca ārā no plaukta. Tur nevarēja neaizķert. Žēl, ka tajos plastmasas puķturos bija ielikts plīstošs pods par pieciem eiro. Es nemaksāju, jo nebiju vainīga (zinu 100 procenti, esmu strādājusi tirdzniecībā)."