Latviešu tradīcijās Miķeļi ir pļaujas svētku dzīres, kad visai labībai jābūt zem jumta. Ar vienu pavisam mazu izņēmumu – Miķeļa rītā kāva aunu, to vārīja un tad gāja tīrumā nopļaut pēdējo labības kušķīti, kas tur speciāli atstāts. Tās ir Jumja saņemšanas svinības, kam seko dzīres.
Gatavošanās tām jāsāk jau dažas dienas iepriekš, jo kāds puscūcis jau nobarots, to tad jānokauj iepriekš, lai var pagūt desas sataisīt, ko ēst ar jau ieskābētajiem kāpostiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
