Lielākiem bērniem baidīšanās un biedēšana pieder pie attīstības un diez vai briesmīgi tēli teātra izrādē var psiholoģiski traumēt veselu bērnu. Ziņas televīzijā mēdz būt traumējošākas, nekā izrāde ar briesmoni, tā uzskata ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Līga Bernāte, kurai lūdzām speciālista skaidrojumu "Delfi" aculiecinieces izteiktajam sašutumam par to, kā šā gada sezonā mainījies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) bērnu programmas galvenais tēls LeNeSons, uz skatuves parādoties miroņa izskatā.
Psiholoģe Līga Bernāte norāda, ka bērniem uztvere ir citādāka nekā pieaugušajiem, dažādus negatīvos tēlus viņi uztver arhetipiskāk. Pasakās un lugās bieži vien ir attēlota labā un ļaunā cīņa. Bērns caur šīm metaforām mācās, kā cīnīties, kā uzvarēt, pārvarēt grūtības. Caur pasakām bērns arī mācās pasaules kārtību un iepazīst situācijas un emocijas, kas citādi viņa ikdienā nav piedzīvojamas. Caur tēliem bērns var uzzināt par nāvi, viltību, drosmi un zaudējumiem.
Briesmīgi tēli bērniem vienmēr ir bijuši pieejami – pasakās ir sastopami gan velni, gan raganas, pūķi un citi mošķi. Un, piemēram, pūķi un raganas ne vienmēr ir bijuši tikai sliktie tēli. Reizēm tie ir arī smieklīgi, muļķīgi vai ļoti gudri. Ir svarīgi skatīties kontekstu, kādā sliktais tēls parādās. Ja mironītis vienkārši runā, viņa izskats var būt biedējošs, taču bērns redz arī tēla darbību. Jebkurā izrādē svarīgs ir līdzpārdzīvojums, un tas var būt gan priecīgs vai smieklīgs, gan skumjš un pat biedējošs, atzīmē Bernāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
