Katrs otrais pusaudzis telefonā ir saņēmis vienaudža kailfoto, liecina aptauja

Aptaujā noskaidrots, ka ar seksuāla rakstura bilžu izplatīšanu saskaras liela daļa pusaudžu: 9 procenti kailfoto kādam nosūtījuši paši un 64 procenti pazīst vismaz vienu pusaudzi, kurš nosūtījis savu kailfoto citam. Vienlaikus attēli jauniešu vidū tiek ļoti aktīvi izplatīti: 9 procenti pusaudžu atzīst, ka paši ir pārsūtījuši tālāk cita jaunieša kailfoto, bet savā telefonā cita pusaudža kailfoto saņēmuši 42 procenti aptaujāto. Uz jautājumu "Vai kāds tev ir pārsūtījis vai parādījis cita pusaudža kailfoto?" apstiprinoši atbildēja 49 procenti pusaudžu.

"Pusaudži visbiežāk uzņem un nosūta savus kailfoto labprātīgi – savam draugam, draudzenei vai simpātijai, kam uzticas. Taču aptaujas dati un gadījumi, kas nonāk mūsu redzeslokā, liecina par to, ka jaunieši saņemtās bildes bieži pārsūta citiem draugiem un klasesbiedriem. Attēlā redzamais pusaudzis izjūt lielu kaunu, bailes un vainas sajūtu, tāpēc pats ar pieaugušajiem par to nerunās. Mēs aicinām vecākus un skolotājus ņemt vērā, cik ļoti izplatīta ir šī problēma jauniešu vidū, un jau laikus runāt par to, kāpēc ir bīstami sūtīt citiem gan savas intīmās bildes, gan arī savu vienaudžu attēlus," skaidro "Centrs Dardedze" psiholoģe Līga Redliha.

90 procenti no pusaudžu vecākiem ir norādījuši, ka intīma rakstura bilžu sūtīšanas riskus bērniem vajadzētu skaidrot ģimenē, un 48 procenti vecāku norāda, ka ar bērniem to pārrunājuši. Turpretī no pusaudžiem tikai 20 procenti norāda, ka vecāki ar viņu runājuši par sekstinga riskiem.

Visvairāk jaunieši smeļas informāciju no medijiem un sociālām kampaņām (58 procenti), ar trešo daļu pusaudžu par šo tēmu runājuši skolotāji. 19 procenti aptaujāto nav saņēmuši nekādu informāciju par savu bilžu sūtīšanas riskiem, savukārt par vienaudžu bilžu izplatīšanas riskiem nekādā veidā nav informēti 33 procenti pusaudžu.

Atbildot uz jautājumu, ko pusaudži darītu gadījumā, ja viņu kailfoto nonāktu internetā, liela daļa jauniešu (41 procents) norādīja apņemšanos vērsties policijā, savukārt saviem vecākiem par notikušo izstāstītu tikai 30 procenti pusaudžu. Katrs ceturtais jaunietis atzina, ka nezina, kā rīkoties. Vecāki šādā gadījumā visbiežāk censtos bērnu nomierināt, vērstos policijā vai "Drošāka interneta centrā", un zīmīgi, ka 14 procenti vecāku paustu nosodījumu par šādu attēlu uzņemšanu un nosūtīšanu.

Ja pusaudži tiktu šantažēti par bilžu publicēšanu, 52 procenti būtu gatavi vērsties policijā, bet pie vecākiem vērstos 36 procenti aptaujāto. Turpretī no vecākiem 90 procenti pauda apņēmību šādā gadījumā meklēt palīdzību policijā. Pēc speciālistu ieteikumiem, vēlamākā rīcība pusaudžu bilžu publicēšanas gadījumā ir izstāstīt par to vecākiem un konsultēties ar "Drošāka interneta centru" ("Drossinternets.lv") attēlu izņemšanai, savukārt draudu gadījumā kopā ar vecākiem jāvēršas policijā, nekavējoties pārtraucot komunikāciju ar draudu izteicēju.

Kā norāda Redliha, daudziem vecākiem šķiet, ka bērni modernajās tehnoloģijās ir zinošāki par viņiem pašiem, tomēr virtuālajā vidē bērni ir ļoti neaizsargāti un viegli ievainojami. Pusaudži bieži vien savu attiecību pārdzīvojumus no vecākiem cenšas slēpt un vardarbības pazīmes ir grūtāk konstatēt, tāpēc īpaši svarīgi, lai vecāki uzņemas iniciatīvu, pārrunā ar bērnu arī virtuālās komunikācijas riskus un iedrošina bērnu nākt pie vecākiem ar jebkuru jautājumu.

Aptauja veikta "Centrs Dardedze" informatīvās kampaņas "Es tikai pārsūtīju" īstenošanas gaitā šī gada septembrī. Aptaujā piedalījās 684 pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem un 120 pusaudžu vecāki. Kampaņas mērķis ir skaidrot pusaudžiem un viņu vecākiem intīmu attēlu pārsūtīšanas riskus un jauniešu atbildību (tai skaitā Krimināllikuma priekšā) par šādu bilžu izplatīšanu.