Ar Santu (vārds mainīts) mani iepazīstina Krīzes grūtniecības centrā, kurā sieviete pēc palīdzības sevi atveseļot emocionāli vērsās tikai šā gada pavasarī. Kādēļ tapa šis stāsts? Pēdējā laikā abortu tēma atkal aktualizējusies. Polijā notiek plaši protesti pret valdības vēlmi tos aizliegt pavisam, un arī Latvijā ik pa laikam šis jautājums tiek aktualizēts varas gaiteņos, skaļās diskusijās starp dažādu viedokļiem paudējiem domājot, kā mazināt mākslīgo abortu skaitu. Lai gan statistika rāda, ka cipari, kaut nedaudz, bet tomēr uzlabojas. Santa savā stāstā nevienu negrasās moralizēt, pamācīt un ieteikt, viņa vienkārši atklāj, kā divi viņas lēmumi sekojuši viņai pa pēdām visu mūžu. Un tikai tagad, kad pagājuši jau aptuveni 20 gadi, viņa sev mācās piedot.
Santai tagad ir 45 gadi, vīrs un dēls – vienīgais, kā jau minēts. Santa iepazinās ar puisi, abiem bija abpusēja patikšana un patiesībā viss notika ātri, līdz viņa kļuva par oficiālu sievu savam puisim. "Sākumā paliku stāvoklī, tad apprecējāmies. Rudenī bija mūsu kāzas, bet pavasarī piedzima bērns. Man bija 23 gadi. Un tikai tagad es saprotu, ka patiesībā tā bija sava veida bēgšana no pašas ģimenes. Es uzaugu tipiskā padomju vecāku ģimenē, kur valdīja stingra kārtība. Patiesībā jau man vecāki neko nav nodarījuši, bet viņu kontrole bija pārmērīga un finālā es bēgu jebkur citur," atminas Santa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
