"Un es sēžu ar savu četrus mēnešus veco zīdaini, kurš man pretim smaida ar savu bezzobaino muti, un jūtos vainīga par to, ka esmu izvēlējusies dzemdēt bērnus, jo ar to esmu kaut kādai būtnei sev blakus lidojumu pārvērtusi ellē. Un man ir skumji dzirdēt, ka mana paradīze kādam ir elle. Un man gribas viņai pateikt, ka viņas vēstījums man uzdzen dusmas. Tādēļ, ka viņa norādījusi uz to, kas man ir svarīgs dzīvē.
Taču es skatos uz viņu un, šķiet, saprotu, par ko viņa runā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
