Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes raidījums "KIVI" sižetā skaidro sabiedrības domas par likuma grozījumu, kuras krasi atšķiras. Arī Izglītības un zinātes ministrija un psihologi pauž spēcīgus argumentus gan par, gan pret grozījumiem.
Vairums aptaujāto cilvēku atzīst, ka skolas gaitu sākšana sešu gadu vecumā ir par agru. Tāpat tiek minēts, ka bērniem tiek laupīta bērnība, kas tāpat jau ar datoriem un citām tehnoloģijām vairs nav tāda, kāda bija bērniem kādreiz.
Kā raidījumam atzina kāda sieviete, kura pati strādājot skolā, patiesībā nav svarīgi, vai bērns skolas gaitas uzsāk sešu vai septiņu gadu vecumā, bet tas, vai vecāki Latvijā būs gatavi vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem, palīdzot viņiem pasaules izzņas procesā.
Savukārt psihoterapeite Aina Poiša norādīja, ka reizēm bērni pēc temperamenta un dzīvesstila ir daudz atvērtāki visam jaunajam agrīnākā, nevis vēlākā periodā, bet skaties un vērtē pats!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
