Šīs nedēļas sākumā Rīgā ar divu dienu ilgām mācībām viesojās Viņa Svētība Dalailama XIV. Mācības notika pēc Baltijas valstu un Krievijas budistu atkārtota lūguma, un tās apmeklēja ne tikai pašmāju interesenti, bet arī cilvēki no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas federācijas, Lielbritānijas, Vācijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Nīderlandes, Itālijas, ASV, Zviedrijas u.c. valstīm.
Diemžēl politiskās situācijas dēļ VS Dalailama ne visur ir gaidīts viesis, tādēļ, lai uzklausīt viņa mācības daudziem nākas mērot tālu ceļu. Vietās, kurās likumdosanas dēļ grūti izveidot budisma centrus, jācenšas veidot akadēmiskus centrus, kuros dažādu reliģiju pārstāvji varētu pulcēties un rast kopīgo, attīstot vispārējo apziņas līmeni.
Labai veselībai un garai dzīvei Dalailama iesaka mācīties Budas mācības un meditēt. Viņš pats guļ 8–9 stundas diennaktī, agri ceļas un daudz laika velta pārdomām.
Mācību laikā arī klausītājiem tika uzdota iespēja uzdot jautājumus, kā arī iegādāties organizatoru izdotās grāmatas – VS Dalailamas grāmatu "Mans ceļojums garīgo tradīciju pasaulē" un fotoalbumu "Kamēr vien pastāvēs Visums".
Skaidrojot gan vienkāršākus, gan arī sarežģītus budisma principus, Skolotājs bieži vien pieskārās arī tēmām un atziņām, kas būtu vērā ņemamas jebkuram cilvēkam, lai pie kādas ticības viņš nepiederētu.
Mēs visi esam mentāli, emocionāli un fiziski vienoti. Mēs visi vienādi dzimstam un mirstam, mēs visi gribam būt laimīgi. Tomēr pamatlīmenī pastāv iedalīšana nācijās, ģimenēs, tajos, kas nogalina. Tā ir ikdiena. Pastāv iedalījums "mēs" un "viņi", no kuras cieš indivīds. Mums visiem būtu jāsajūt cilvēces veselums un atbildība.
Indijā reliģijas sadzīvo harmonijā, tātad tas iespējams arī citur, un pie tā Dalailama arī strādā. Visām ticībām piemīt vairāki aspekti. Pirmkārt, ir reliģiskais aspekts – tā ir tolerance un piedošana. Visas reliģijas ir virzītas uz mīlestību un sapratni. Otrs aspekts ir filosofiskie koncepti, starp kuriem ir liela starpība. Lielākā daļa reliģiju ir balstītas teistiskās tradīcijās. Visas pasaules reliģijas, izņemot budismu, atzīst patības esamību. No reliģiskā viedokļa – mums ir jāsūta pasaulē mīlestība, bet no filosofiskā – ir šī mīlestība jāattīsta.
Trešais ir kulturālais aspekts, kuru ietvaros pastāv dažādi ieradumi dažādās kultūrās. Tieši tie ir tie, kurus būtu jāmaina, ejot uz demokrātisku sabiedrību, jo tieši šeit rodas tās interpretācijas, kas vairo naidu un pretrunas starp dažādiem "mēs" un "viņi".
Balstoties uz dziļo pietāti pret dažādajām cilvēku izvēlēm, Dalailama lūdz savu iespēju robežās, ja vēlamies uzskatīt viņu par savu draugu, cienīt visas reliģijas un stiprināt harmoniju.
Mēs varam pateikt, kas ir mīlestība, ja zinām, kas ir līdzjūtība. Mīlestība nāk caur pamatotu izpratni. Parasti tā nāk ar savtīgumu – mēs esam labi pret tuvajiem, bet tā nesniedzas līdz ienaidniekiem. Eksistē divu veidu mīlestības, un nepiesārņoto mēs varam attīstīt.
Līdzjūtība nevar pieaugt bezgalīgi, tāpat kā vāroties kādā brīdī pārstāj pieaugt ūdens temperatūra, taču vingrinoties to var uzturēt pienācīgā līmenī, lai to uzturētu, nepieliekot lielus pūliņus. Pārtraucot vingrināšanos, šīs sajūtas samazinās. Bezgalīgi var attīstīt gaišredzību, jo tās pamata ir apziņa.
Dalailama uzskata, ka jebkurā izglītības sistēma būtu jāiekļauj līdzjūtība un mīlestība. Tādēļ mūsdienās sievietēm būtu vairāk jāuzņemas vadība, jo tieši viņām to nodot izdodas dabiskāk, to pierādījuši arī zinātnieki. Viņš pieļauj, ka nākotnē arī Dalailamas institūtu varētu vadīt sieviete, ja cilvēcei tas būtu nepieciešams, tai pašā laikā pieļaujot, ka šī institūcija varētu arī izzust, ja tibetiešiem tā nebūtu vajadzīga.
Kvantu mehānika ir līdzīga budismam savā apgalvojumā, ka nepastāv ārējie objekti, nav neatkarīgas eksistences. Saistībā uz filosofiskajiem aspektiem arī klosteruniversitatē ir izveidots zinātniski pētnieciskais centrs. Dalailama uzskata, ka viņi var palīdzēt zinātnei pētīt prātu. Prāta pamatdaba ir zināšanu skaidrība, tā ir uztveroša un skaidra. Protams, tajā var būt piesārņojumi, taču tie ir īslaicīgi.
90% visa negatīvā ir mūsu mentālā projekcija, kas veidojas no mūsu pašlolojošās attieksmes, kas balstās uz mūsu pieķeršanos – lietām vai cilvēkiem. Kad saprotam, ka lietas nepastāv tā, kā izskatās, samazinās arī mūsu pieķeršanās un dusmas. Tieši šī pašneesamība ir tas, kas atšķir budismu no citām reliģijām. Pašneesamības izpratni ir iespējams attīstīt bezgalīgi.
Buda mācīja tukšuma mācību. Tukšums ir forma, kurai nav pašnoteiktas eksistences. Arī cilvēks sastāv no pieciem elementiem, taču, ja paskatāmies jebkuru no tiem – "es" tur nav. Ja meklējam savu "es" ķermenī vai smadzenēs – tur tā nav. Arī mentālajā apziņā ir dažādi prāta līmeņi, kas mainās, un arī to nevar nosaukt par savu "es".
Personas elementi ir atrodami mentālajā apziņā, taču arī tas nav viegli pierādāms. Pagātnes prāta stāvokļa vairs nav, nākotnes – vēl nav, un arī tagadnē kaut kas jau gaist un kaut kas vēl nav pienācis. Līdz ar to patība nav atrodama nekur. Mēs eksistējam, taču ne pašnoteikta veidā, neeksistēt neatkarīgi ir veids, kā saprast tukšumu.
Protams, šīs ir tikai dažas no Dalailamas mācībās paustajām domām, mācību tekstus vari lejupielādēt šeit.
Viņa Svētības Dalailamas mācību video materiāli pieejami mobilajā televīzijā "LMT Straume" – lietotnē un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
