Mūsdienu sabiedrībā tikai retais nav dzirdējis par AS – spēju sevi apzināties sapnī un kontrolēt to. Bet agrāk šādus cilvēkus labākajā gadījumā uzskatīja par fantazētājiem un meļiem, sliktākajā gadījumā – par psihiski nenormālajiem, kurus nepieciešams ārstēt…
Interesanti, ka tai pašā laikā vairāku valstu slepenās aģentūras nopietni pētīja šo un citus fenomenus (piemēram, M. Mumford, A. Rose, D. Goslin, 19951). Kaut arī ne visi pētījumu rezultāti nonāca līdz sabiedrībai, AS izpēte guva apliecinājumu, ka tie pastāv. Ieguvumi no pētījumiem tika publicēti (S. LaBerge, 1985) un ātri iekaroja gan uzmanību, gan praktizētāju pulku. Tas ir izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. Neskatoties uz to, ka par apzināšanos sapnī ezotēriskajos, mistiskajos un šamaniskajos virzienos, piemēram, Karloss Kastaņeda runāja jau sen, to skaidrojumi un vingrinājumi bija aptuveni, izplūduši, tāpēc bieži pārprasti, un tik gaidītie rezultāti izpalika. Tie, kuri izmantoja Kastaņedas paņēmienus (piemēram, skatīšanos uz plaukstu dienā, cenšoties to ieraudzīt sapnī un apzināties), secināja, cik sarežģīti ir panākt AS (deviņdesmito gadu vidū man pašam aizgāja divi gadi, līdz sasniedzu AS). Pateicoties zinātnei, kas deva lielāku izpratni par fenomenu, tika izstrādāti jauni paņēmieni, kas palīdz ātrāk sasniegt AS stāvokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
