Uz upmalu pēc kalmēm – jāņuzālēm, kas palīdz pret visādām kaitēm

Ūdenskrātuves malā izroc sakneņus, sīkākos atstājot auga saglabāšanai un atjaunošanai. Sakneņus noskalo, atdali saknes, lapas un bojātās vietas, nomizo un sagriez 15–20 cm garos gabalos. Tad vītini un žāvē siltā telpā. Ja nepieciešams pulveris, sakni vislabāk malt, kamēr tā svaiga. Pēc tam malumu izžāvē un uzglabā tumšā stikla traukā.

Ierastākais kalmes saknes izmantojuma veids ir parazītkukaiņu aizbiedēšana, telpas stūros der izmētāt pa saujiņai sasmalcinātu sakneņu. Taču to var izmantot gan virtuvē kā garšvielu, gan dziedniecībā un skaistumkopšanā.

Kalmes sakneņu ārstniecisko īpašību uzskaitījums ir tik garš, ka tam vien varētu veltīt veselu rakstu. Tie uzlabo apetīti, novērš sāpes un gremošanas traucējumus, ja ir pazemināta skābe, arī nedaudz pazemina arteriālo asinsspiedienu un iedarbojas nomierinoši, tomēr paaugstina nomāktas nervu sistēmas tonusu, veicina svīšanu. Kalmes lieto arī nieru, aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, kā arī pret reimatismu. Dažādu vīrusu laikā profilaksei iesaka košļāt kalmju sakneņus (tas palīdz arī atmest smēķēšanu). Pulveri izmanto slikti dzīstošu brūču un trofisku čūlu apkaisīšanai. Intīmajā jomā sievietēm tie palīdz menstruāla cikla normalizēšanai un klimaksa perioda atvieglošanai, bet vīrieši ar to palīdzību var palielināt potenci.

Kalmes saknes var izmanto telpu kvēpināšanai pie dažādām saslimšanām.

NB! Tikai atceries par devām, jo pārdozēšana var izraisīt vemšanu!

TK sasmalcinātu kalmju sakņu aplej ar glāzi karsta ūdens. Ļauj 20 minūtes ievilkties, izkāš. Dzer pa pusglāzei 4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas. Palīdz menstruāciju cikla traucējumu ārstēšanai.

No pulvera gatavo novārījumu: ĒK aplej ar glāzi verdoša ūdens un vāra 10 minūtes, pēc tam vēl 20 minūtes nostādina. Nokāš un šo daudzumu izdzer dienas laikā. Der pret sāpēm un spazmām, uzlabo kuņģa darbību, labvēlīgi ietekmē ēstgribu un attīra garšas kārpiņas.

Ņem 2 ĒK smalcinātu sakņu, aplej ar 0,5 litriem ūdens, atstāj pa nakti ievilkties (svaigu sakni ievilkties nav jāatstāj). No rīta vāra 20 minūtes un atdzisušu nokāš. Lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Ņem 15 gramus saknes, aplej ar 4 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 6–8 stundas, lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Izvilkumu spirtā var gatavot gan no pulvera, gan no kalmes kumosiņiem. Sakni salauž gabaliņos un pārlej ar degvīnu (40 procentu), notur nedēļu, pēc tam nokāš. Vai arī – ēdamkaroti kalmes saknes pulvera iejauc glāzē degvīna. Ar šādu stiprumiņu var skalināt muti, ja asiņo smaganas vai piemeties stomatīts. Skalošanai labi der arī kalme kopā ar žibulīša lakstiem.

Ņem glāzi sasmalcinātu kalmju sakņu un krietnu sauju smalcinātu lakstu, uzlej vārošu ūdeni, atstāj uz 20 minūtēm ievilkties, nokāš un vannojas 15–20 minūtes 2 reizes nedēļā. Šāda vanna atjauno organismu, dod tonusu, ārstē rahītu, aknu vainas, nervu slimības un nogurumu.

Kalmes pulverim uzlej eļļu un ļaut iestāvēties. Masku ieziest galvā un atstāj uz vairākām stundām.

Pirtī kā skrubis lieliski der kalmes pulveris kopā ar sāli un medu. Izsildītu miesu ieberzē ar šo sajaukumu un pakarsējas pērtuvē. Pēc tam ar pirts slotiņu iemasē miesā. Kalme labi attīra ādu, der pret svīšanu.

Ja kalmes sakni lieto kā garšvielu, tad vienkārši pa naža galam uzkaisa sagatavotajam gaļas ēdienam, līdzīgi, kā to dara ar pipariem.

Gatavojot lietošanai mārrutka, selerijas, pētersīļa un lupstāja saknes, mazās piesaknītes dažreiz aizmetam prom. Tomēr tās vajadzētu notīrīt, sažāvēt, pulverizēt, pievienot šķipsnu kalmju sakņu smalknes – būs pikants garšsakņu maisījums, kas piederas dārzeņu un gaļas ēdieniem. Gaļai tieši kalme piešķir izsmalcinātu garšas niansi.

Notīrītu, sagrieztu sakni pārlej ar piesātinātu cukura sīrupu, uz brīdi atstāj ievilkties, uzvāra, atdzesē, nokāš. Tādā veidā iegūstam savdabīgas garšas piedevu saldajiem ēdieniem. Daudziem tā šķiet ļoti patīkama, taču, tā kā tā ir specifiska, daudziem var arī nepatikt.