Kāpēc Zodiakā ir tieši 12 zīmes? Neliels ekskurss numeroloģijā

Astroloģija ir tā ezotērikas joma, kas cilvēka prāta racionālajai dabai ir vislabāk saprotama. Tās simbolisma izpratne (atšķirībā no gaišredzības un maģijas) līdz noteiktam līmenim neprasa nekādas virsspējas un dziļas okultas zināšanas. Tāpēc jau tā kļuvusi tik populāra.

Taču kādreiz slepeno zināšanu plašā izplatība un pragmatiski intelektuālā pieeja tām neizbēgami novedusi pie astroloģijas mistiskās daļas "kastrēšanas". Astroloģija daudzējādā ziņā pietuvojusies materiālistiskai zinātnei, astroloģisko simbolu dziļā būtība tiek uztverta arvien virspusīgāk un formālāk, bet saikne starp astroloģiju un Visuma likumiem kļuvusi daudz vājāka. Rezultātā attiecībā uz astroloģisko simbolu izcelsmi cēloņi sajukuši ar sekām.

Astroloģija ir universāls pasaules un cilvēka dabas izzināšanas veids. To var saukt par valodu, kura ļauj aprakstīt visdažādāko līmeņu parādības. Pārvaldot šo valodu, astrologs daudzdimensionālas telpas informāciju var pārvērst trīsdimensionālā un padarīt to saprotamu cilvēkam.

Astroloģiskais simbolisms balstās uz skaitļu dabu un ciklisku procesu likumsakarībām. Cikla būtība ir Visuma dzimšanas pamatā un apraksta visas tā radīšanas stadijas. Visus Visumā noritošos procesus var aprakstīt ar skaitļu un burtu palīdzību – ar sākotnējiem, universāliem simboliem. Katram skaitlim ir sava transcendenta daba, un tas nes savu īpašu nozīmi.

Vieninieks – Visuma pamatā esošais veselums, tas simbolizē sākotnējo vienotību bez vismazākajām divējādības vai dalīšanās pazīmēm. Skaitlis "viens" pārstāv ne tikai vienību, bet arī pirmo ārējas izpausmes impulsu, pirmo kustību un sākumu. Tādējādi vieninieks ir tāda kā latenta potenciāla griba izpausties, kas atrodas viendabīgā esībā.

Astroloģijā ar vieninieku saistīts aspekts savienojums un ikviena cikla sākums. Tā simbols ir punktiņš (vai mazs aplītis) – tas nozīmē, ka vieniniekam nepiemīt fiziskas dimensijas, taču tas sevī satur visu.

Divnieks simbolizē diādi – divu pretstatu, divu polu cīņu un savstarpēju papildināšanos. Šajā stadijā vieninieks polarizējas aktīvajā (vīrišķajā) un pasīvajā (sievišķajā) polā. Svarīgi saprast, ka vieninieks nedalās, bet tieši polarizējas, un sākotnējā neitralitāte kļūst divējāda. Ikviena dzīvības izpausme – prāta, emocionālā vai fiziskā – ir divējāda. Šo duālismu sauc par diādi (vai bineru). Diādes poli vienlaikus ir gan nesavienojami, gan nesadalāmi. Viena pola pastiprināšana vai pavājināšana ved pie tādas pašas pastiprināšanas vai pavājināšanas otrā polā. Respektīvi – jo aktīvāks vīrišķais pols, jo pasīvāks sievišķais, un otrādi.

Vieninieks nav izzināms, līdz tas polarizējas divniekā, diādē. Pasaulē izpaužas aktīvais pols, bet pasīvais ir balsts, bez kā šī izpaušanās nav iespējama. Tāpēc divnieks ir saistīts ar pasauli un tās izzināšanu. Zinot noteiktas likumības, mēs pēc redzamā varam spriest par to, kas aiz tām slēpjas.
Ar divnieku astroloģijā saistīts aspekts opozīcija un cikla dalīšana ar 2. Divnieku apzīmē ar nogriezni (vai taisni, jo caur diviem punktiem var novilkt tikai vienu taisni).

Dzīve ir virzība no viena pola uz otru, pāreja no pasīva stāvokļa aktīvā un otrādi. Polu cīņa var tikt neitralizēta tikai ar trešā elementa parādīšanos, kas pretstatus savieno.

Trijnieks (triāde) simbolizē šo neitralizējošo elementu. Trijnieks ir neitrāls, tam vienlīdz piemīt abu polu īpašības. Vīrišķais, aktīvais pols "apaugļo" sievišķo – pasīvo polu. Rezultātā rodas neitrāls, androgīns elements – trijnieks. Tas ir visharmoniskākais un noturīgākais skaitlis.

Astroloģijā ar trijnieku saistīts trigona aspekts un cikla dalījums uz 3. Trijnieku apzīmē ar vienādmalu trijstūri (virsotne uz augšu). Tas saistās ar plaknes jēdzienu, jo starp trim punktiem var novilkt tikai vienu plakni.

Četrinieks simbolizē esības materiālos apstākļus. Tā ir visa redzamā struktūra, tā dara iespējamu fizisko realitāti. Kārtība, likums un un materiālās pasaules organizācija saistīta ar četrinieku. Tas simbolizē materiālās pasaules ierobežotību, tāpēc ar to saista "iemiesošanās krusta" jēdzienu.
Astroloģijā ar to saistīts kvadrāta aspekts un cikla dalījums uz 4. Tāpēc to apzīmē ar kvadrātu.
Patiesību sakot, šie četri skaitļi arī ir astroloģiskā simbolisma pamatā.

Astroloģija apraksta pasauli ar tajā notiekošajiem procesiem. Šim nolūkam tās valodā ir pamatjēdzieni, piemēram, stihija.

Stihijas simbolizē arhetipiskās pamatīpašības. Visas mūsu pasaules parādības ir šo stihiju kombinācija dažādās proporcijās. Pasauli veido četras stihijas:

Kā jau teicu, četrinieks ir saistīts ar matēriju ierobežojošajām īpašībām. Un matērijā enerģija var pastāvēt četros stāvokļos – šķidrā (Ūdens), cietā (Zeme), gāzveida (Gaiss) un degošā (Uguns).
Izpaustā pasaule sastāv no trim pamatslāņiem – parādību pasaules, vēlmju pasaules un domu pasaules. Katra stihija izpaužas katrā no šīm pasaulēm, kā rezultātā iemiesojas matērijā dažādos veidos, kuru skaits atbilstoši ir trīs. Tādējādi mums ir četras stihijas (četras pamatīpašības), un katra no tām var izpausties trīs veidos – ar gribas, jūtu vai domu starpniecību. Tā rezultātā parādās 12 kvalitātes.

Vēl viens astroloģijas pamatjēdziens ir cikls, kas simbolizē veseluma attīstību laikā. Skaitļi no 1 līdz 12 apzīmē īpašības un procesus, kas norit mūsu pasaulē. Tāpēc visi astroloģijā aplūkotie cikli sastāv no 12 fāzēm. 12 zodiaka zīmes, 12 horoskopa mājas. Aspekti astroloģijā veidojas, dalot 360 grādus ar 12.

Mūsu Visumam ir trīs telpas dimensijas un viena laika dimensija, un visas četras dimensijas organiski apvienotas vienā veselumā.

Kā teicu iepriekš, "materiālistiskā" pieeja astroloģijai novedusi pie tā, ka simbolu izcelsmes saknes samainījušās vietām ar to pielietošanas sekām. Tagad pieņemts domāt, ka ekliptikas dalīšana 12 daļās izriet no laika mērīšanas sistēmas (heksagesmiālās, kuras pamatā ir 60) un senās Babilonijas astronomijas, kas kalpojusi par pamatu gada sadalījumam 12 mēnešos (līdzīgi kā tur pieņemtā debesu loka dalīšana 360 grādos bija pamats riņķa līnijas iedalījumam 360 grādos ģeometrijā).

Patiesībā ir citādi. Gan no 60 atvasinātā skaitīšanas sistēma, gan astroloģiskais simbolisms pamatojas uz skaitļu dabu, kas simbolizē Visumā notiekošos procesus. Pats skaitlis 12 saistīts ar Veseluma izpausmes pasaulē secību, tas ir – ar ciklu. Tā kā laiks ir cikla īpašība, visi laika un leņķu mērījumi notiek ar 60, kas radies no skaitļa 12.

Jāpasaka arī pāris vārdu par decimālo skaitļošanas sistēmu, ar kuras palīdzību realizējas telpas dimensijas. Tās pamatā ir skaitlis 10. Desmitnieks saistīts ar fizisko pasauli, kurā ir trīs telpas dimensijas. Tās simbols – desmitā sefīra Malkuth – "Valstība". Desmitnieks apzīmē rezultātu, nobeigumu, jebkā noslēdzošo izpausmi. Tā ir tā dēvētā "reālā pasaule" – materiālais Visums ap mums. Desmitnieks simbolizē matēriju stabilitātes un miera stāvoklī. Visas ķermeniskās esības izpausmes un fiziskās sajūtas attiecas uz šo skaitli. Skaitļa 10 būtība izskaidro decimālās skaitīšanas sistēmas pielietošanu telpas un daudzuma mērīšanā.