Mamma bērnudārzu vaino divgadnieka nemitīgā slimošanā; pediatre to sauc par tipisku situāciju  (50)

"Pirms dārziņa puika praktiski neslimoja, tikai vienu reizi bija saaukstējies. Tikko sākām iet, jau pēc pāris dienām sākās puņķi. Likās, ka tas tāds sīkums, arī dārziņā teica, ka tie ir tipiskie bērnudārza puņķi, tāpēc turpinājām apmeklēt dārziņu. Pievienojās klepus, un beigās viss izvērtās par nemitīgu un ļoti nopietnu slimošanu. Mazais tika arī pie strutainām acīm – konjunktivīta. Pilinājām antibiotikas, bijām spiesti iziet divus kursus. Parēķināju, ka šo vairāk nekā divarpus mēnešu laikā mazais dārziņā bijis vien divas nedēļas ar kapeikām. Būtībā visu laiku bija tā, ka vien divas trīs dienas sabija dārziņā un atkal slims, tā pa riņķi. Arī tagad puika ir slims," portālam "Cālis" stāstīja mamma.

"Vienudien redzēju, ka mazie sēž uz grīdas, bija caurvējš. Kad aizrādīju, reakcija bija tāda, ka uzreiz skaidrs – viņiem tur pieņemts vēdināt telpas ar caurvēju," viņa norāda, izsakot aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar bērnu biežo slimošanu. "Dārziņā arī regulāri pieņem slimus bērnus, attiecīgi viņi visi arī slimo. Acīmredzot, viņus apmierina šāda situācija, jo valsts un vecāki jau maksā par mazuli, kaut realitātē tu sēdi ar slimu bērnu mājās un regulāri iepērcies aptiekā. Dārziņš mēnesī izmaksā 300 eiro, plus 3,20 eiro dienā par ēdināšanu. Valsts sedz 170 eiro. Ja bērns neapmeklē dārziņu, tad no rēķina noņem tikai ēdināšanu par neapmeklētajām dienām," spriež mamma.

Portāls "Cālis" lūdza komentāru pediatrei un bērnu neiroloģei Vizmai Meikšānei, vaicājot, vai tik bieža slimošana, sākot bērnudārza gaitas, var norādīt uz kādiem pārkāpumiem dārziņā vai tomēr ir vērtējama kā normāla parādība.

"Ja bērns divu gadu vecumā sāk apmeklēt bērnudārzu, šāda situācija ir tipiska," saka daktere Meikšāne, skaidrojot, ka tur vainojami vairāki faktori. "Divu gadu vecumā tikai knapi ir sākusi veidoties bērna imunitāte. Vienkāršoti skaidrojot, bērns līdz divu gadu vecumam vairāk tērē imunitāti, ko ir saņēmis no mammas, un tikai ap divu gadu vecumu, kad viņš to visu ir iztērējis, sāk veidoties viņa paša imunitāte. Un šajā brīdī bērns tiek ielaists bērnudārzā un sākas rudens – ir vēss, sākumā arī apkure nav pieslēgta. Turklāt divgadnieks visbiežāk vēl nav emocionāli gatavs tik ilgu laiku būt šķirts no vecākiem, viņam ir daudz negatīvu emociju. Bērnam tā ir īsta krīze. Tad nu bērnudārzā sanāk daudzi šādi bērni no dažādām dzīvesvietām, dažādām ģimenēm, un, protams, sāk slimot, katrs uz dārziņu atnesot citus vīrusus."

Daktere Meikšāne pauž viedokli, ka divus gadus vecam bērnam pirmsskolas izglītības iestādi vispār labāk neapmeklēt. "Tas ir mans personīgais viedoklis, bet domāju, ka arī vairums citu pediatru teiktu to pašu. Bērns divu gada vecumā vēl knapi runā un viņam nav laika izjūtas. Ja mamma aiziet, tad viņa izjūtās mamma aiziet uz mūžu. Tikai tad, kad bērns sāk lietot vārdus "vakar", "rīt", "parīt", viņu teorētiski var laist uz visu dienu kolektīvā. Arī divgadniekiem, protams, ir svarīgi socializēties, bet viņiem ir jābūt sajūtai, ka mammīte sēž turpat koridorā, ka viņš jebkurā brīdī, kad viņam vajadzēs, varēs pieiet pie mammītes. Viņam šāda vajadzība rodas tiešām ik pa brīdim, un, ja viņš konstatē, ka mammītes tur nav, tad viņam rodas sajūta, ka viņa ir aizgājusi uz mūžu. Un tad, protams, sākas bēdas un slimošana. Ikreiz, kad es noformēju kādam divgadniekam dokumentus uz bērnudārzu, es skaidri zinu, ka man būs visu ziemu ar viņu jāstrādā – viņš nāks un nāks," saka daktere.

Pēc ārstes domām, bērniem dārziņš būtu jāapmeklē no aptuveni trīs gadu vecuma. "Tad, kad viņam ir valoda, kad bērns jau ir tik emocionāli nobriedis un patstāvīgs, ka viņam ir interesanti tur. Tad jau ir attiecības ar bērniem, sarunas. Bērns jau pats laužas uz dārziņu, saka mammai, lai viņam vēlāk atnāk pakaļ."

Tātad drīzāk ir brīnums, ja divgadnieks neslimo, nekā ja slimo bieži. "No grupiņas varbūt daži bērni varonīgi iet un puņķojas, taču tā īsti – ar temperatūru – nesaslimst. Ir bērni, kas nēsā visādus vīrusus un mikrobus, puņķojas un klepo, bet temperatūras nav, tāpēc vecāki viņus turpina laist uz dārziņu, un viņi, protams, aplaiž visus pārējos, kas varbūt nav tik stipri. Visi bērni nav vienādi, un visiem bērnudārzs nav domāts."

Dzirdēts apgalvojums, ka slimošana bērnam ir pat vajadzīga, jo tā imūnā sistēma mācās cīnīties ar baciļiem un kļūst aizvien spēcīgāka. Daktere tam piekrīt tikai daļēji: "Tā ir, bet, ja rodas komplikācijas, kā plaušu karsonis, bronhīts vai vidusauss iekaisums, tā vairs nav imunitātes trenēšana. Tā jau ir imunitātes novešana."

Meikšāne skaidro, ka divu gadu vecumā bērna socializēšanai un imunitātes trenēšanai pilnībā pietiek ar iešanu sabiedrībā, tikšanos ar citiem bērniem, pulciņu apmeklēšanu. "Tāpat bērns komunicē un tāpat dabū kādu vīrusu. Bet tas ir ar pozitīvām emocijām, tāpēc viņš neslimo ar komplikācijām. Jā, viņam ir klepus, bet mēs nenovedam viņu līdz antibiotiķiem," tā Meikšāne. Mazais divgadnies vēl visbiežāk nav gatavs bez mammas palikt dārziņā visu dienu.

"Arī emocionāli nenobriedis bērniņš, protams, ar laiku pieradīs dārziņā, bet tas būs ar nolemtības izjūtu, jo viņam jau nekas cits neatliek. Jā, es zinu, ka man ir jāiet, kaut arī man tik ļoti gribas mājās, man tik ļoti gribas pie tevis, mammīt. Man tur nepatīk, bet es pacietīšos," bērna izjūtas mēģina ieskicēt ārste. "Un, ja ir šādas izjūtas, viņš, protams, slimos." Meikšāne aicina vecākus vērot, kā bērns reaģē uz bērnudārza gaitu uzsākšanu, un novērtēt, vai šāda emocionāla slodze mazajam netiek uzkrauta pārāk agri.