<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@fableandfolk">Annie Spratt</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Ar vīru esam laulībā jau septiņus gadus, taču diemžēl mums nevar būt bērni. Tāpēc domājam par iespēju bērniņu adoptēt. Kādi ir adopcijas nosacījumi Latvijā? Vai mums būs dots laiks vienkārši padzīvot kopā ar šo bērniņu, pirms pieņemam galīgo lēmumu? Tā izdevumam "Praktiskais Latvietis" vaicā lasītāja Alise no Krāslavas novada.

Konsultējusi juriste Kristīne Krēsliņa.


Civillikums paredz, ka nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā notiek bērna interesēs. Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē, uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ja ir pamats uzskatīt, ka starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Sākumā adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Visus ar adopciju saistītos jautājumus regulē Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumi Nr. 111 "Adopcijas kārtība".

Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadu vecākam par adoptējamo. Šo nosacījumu var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz 21 gadu vecam. Šos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona, kura:

  • sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
  • sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
  • atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ.

Tāpat bērna adopcija tiek liegta personai, kurai:

  • atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi savus pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
  • ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniskos piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti. Vienlaikus adoptēt var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai kādi šķēršļi traucē viņus adoptēt kopā. Personas, kas savstarpēji neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.

Ir nepieciešams, lai adopcijai savu piekrišanu dod visi tās dalībnieki:

  1. adoptētājs;
  2. adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu;
  3. adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai bērnu izglītības un audzināšanas iestādē, vai citā ģimenē;
  4. aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to kā notariālu aktu vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē.

Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

  • aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;
  • adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;
  • aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tostarp viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tostarp viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību un priekštečiem.

Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību.

Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds. Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datus.

Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, kā arī ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!