<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@chucca"> Amanda Jordan </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Grūti pateikt, kurā laikposmā pēc iepriekšējā iemiesojuma (bet varbūt pirmoreiz) mūsu dvēsele pieņem lēmumu iemiesoties fiziskā ķermenī, lai izdzīvotu to pieredzi, kuru sev ieplānojusi. Taču, kad dvēsele pieņēmusi šo lēmumu, tā sastāda sev programmu. Un saskaņā ar šo programmu izvēlas, kur un kam piedzimt.

Ja par to iedomājamies, daudz kas sastājas pa savām vietām. Mēs nevaram vainot savus vecākus vai valsti, kurā esam piedzimuši, – jo paši taču esam izvēlējušies šīs dekorācijas savai "izrādei".

Un lūk, notiek brīnums, – ieņemšanas mirklis, rodas jauna dzīve. Dvēsele sāk savu ceļu šajā pasaulē, uz 9 mēnešiem nonākot brīnišķīgā, ideālā vidē. Tas ir straujas attīstības ceļš, pats sarežģītākais formēšanās etaps mūsu dzīvē – nekad pēc tam mēs vairs neaugsim un neattīstīsimies tādā ātrumā, mazāk nekā gada laikā noejot ceļu no vienas šūniņas līdz pilnvērtīgam organismam trīs, četru kilogramu svarā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!