Veiksmes formulas: kā noturēt ambīcijas veiksmi nesošā līmenī

Galvenais noslēpums ambīciju izmantošanā ir tas, ka tās ir tikai tavas un kalpo tikai tev. Pareizas ambīcijas, netraucēti un nekaitīgi priekš citiem, var palielināt līdz ļoti lieliem izmēriem. Un arī tad tās kalpos tikai tev un būs veiksmīgs starts jebkuriem mērķiem.

Bet ir arī svešas ambīcijas. Vienas, kas ir pazeminātas un dzen mūs nabadzībā, neapmierinātībā ar dzīvi un depresijā. Otrs pretpols ir paaugstinātas ambīcijas, kas "izdzer mūsu nervu asinis" un liek, kā minimums, justies kā muļķiem pašiem savās acīs. Sliktākā gadījumā – kļūt par idiotiem citu cilvēku priekšā un par Veiksmi Aiznesošajiem.

Cilvēki, kas sāk kaut ko mācīties, apgūt, parasti mācību sākumā (it sevišķi ezotēriskā laukā) neprot izmantot savas personīgās ambīcijas. Ar laiku un praksi šis netikums pāriet. Bet sākumā šis netikums parasti nes lielu mīnusu pašiem ambiciozajiem cilvēkiem.

Ieteikšu veidu, kā savas ambīcijas noregulēt normālos izmēros un caur tām gūt sev taustāmu labumu. Parasti šī ambīciju noregulēšanas metode aizņem 2–3 dienas. Uztaisot zemāk minēto ambīciju revīziju un ņemot vērā tās rezultātus, daudziem cilvēkiem par 180 grādiem uz labo pusi ir izmanījusies dzīve. Arī tev tā var notikt.

Šādā gadījumā tu pretendē uz mazāku veiksmes devu, nekā vari sasniegt, nekā esi pelnījis, kā to atļauj situācija. Bet pats galvenais, ka tu ar prātu vēlies mazāk, nekā vēlas tava zemapziņa!
Šo aizspriedumu pamatā pārsvarā ir trīs ļoti destruktīvas motivācijas, trīs sabiedrībā izplatītas bailes (kuras lielākoties ir bez attaisnojoša iemesla):

Cilvēki ar tādiem aizspriedumiem savu ego ārstē, ieskaidrojot sev, ka toties ir tādi dziļdvēseliski, mīklaini un ka citiem cilvēkiem viņi (dvēseliskie) jāsaprot pašiem. Starp citu, "citiem jāsaprot pašiem" ir izteikta, tipiska neveiksminieka pazīme.

Var būt arī daudzas citas šādu aizspriedumu motivācijas. Bet šie aizspriedumi noved tikai pie viena – kārtējās neveiksmes.

Galvenais – tikai sajūtu daudzveidība var cilvēku vest uz veiksmīgu dzīvi. Tā ir atslēga uz pasaules izzināšanu un laba jaunā atrašanu. Citādi nemaz nevar būt.

Visi aizspriedumu motīvi ir tipveida sajūtas. Nav dzīves degsmes, viena vienīga, patstāvīga rutīna un depresija. Tādā veidā cilvēks jebkura notikuma sākuma stadijā ir pilnīgā ārējo apstākļu varā. Darbojas loto princips – dos, nedos, būs, nebūs, sapratīs, nesapratīs... Bet notikuma jeb kārtējās neveiksmes beigās vēl arī pats notikums kļūst emocionāli nesvarīgs.

Saprātā un zemapziņā paliek tikai negatīvās emocijas, kas kā obligāta rokas bagāža tiek pārnestas uz nākamo notikumu. Un lielā mērā arī iespaido to. Lūk, arī neveiksmju "apburtais loks" klāt!

To var salīdzināt ar ietiepīgu foksterjeru, kurš vēlas sasniegt otrā stāva balkonu. Cilvēki ar paaugstinātām ambīcijām mēģina "noraut no debesīm zvaigznes", nemaz neapjēdzot cik stipri tās tur "pienaglotas". Vienvārdsakot, tu pretendē uz to, kas nav tev "pa zobam". Tu neievēro savas personīgās īpatnības un īpašības.