Ciguna sertifikāts – izredzētības vai ieguldītās naudas apliecinājums?

Nav nekāds noslēpums, ka sistēmu ir daudz. Latvijā vien varētu saskaitīt dažādus ciguna novirzienus, kuri tiek pasniegti dažādos veidos. Nosaukumus gan nepieminēšu, jo esmu pārliecināts, ka šo sistēmu meistari paši sapratīs, par ko ir runa.

Ar šo stāstu es patiešām vēršos gan pie cilvēkiem, gan arī pie tiem, kuri pasniedz šīs nodarbības: pie nodarbību apmeklētājiem – ar aicinājumu nekrist melu maldos, bet pie pasniedzējiem – vienkārši pārstāt pūst pīlītes.

Kopš praktizēju, man vienmēr ir šķitis interesanti, kāpēc konkrētās sistēmās tiek pieminētas pakāpes, pakāpēm atbilstoši sertifikāti, sertifikātiem tiek piemērotas summas, kā arī daudz un dažādi ierobežojumi.

Man personīgi tādi mācību ierobežojumi un sertifikācija ir šķitusi diezgan bezjēdzīga. Es daudz domāju par to, līdz nonācu pie vairākiem slēdzieniem:

Tagad paskatīsimies ar skaidru skatu uz šiem maldiem.

"Wikipedia" vēsta (un es tam pilnīgi piekrītu), ka ciguns ir austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošnas veids, kas cieši saistīts ar ķīniešu filozofiju. Tā ir sena atveseļošanās un psiholoģiskā treniņa māksla, kas ļauj atbrīvoties no slimībām, pagarināt dzīves ilgumu, nostiprināt fizisko ķermeni un garu un dziļāk izprast apkārtējo pasauli. Jau kopš sendienām ciguns ir kļuvis par neatņemamu ķīniešu kultūras, filozofijas un bieži vien pat dzīves sastāvdaļu.

Nedaudzi no šīs vingrošanas elementiem, kas attiecas vienīgi uz medicīnu, kļuvuši pieejami Eiropā un Amerikā tikai pagājušā gadsimta beigās. Ci tiek uzskatīta par kaut kāda veida substanci, kas eksistē jebkura Visuma punktā. Tā sastāvot no trīs komponentiem: materiālā, enerģētiskā un informatīvā. Pirmos divus ir iespējams izmērīt ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, taču trešo var atklāt tikai netieši, pēc iedarbības uz dažādiem objektiem.

Pastāv iekšējā un ārējā, cilvēka un Kosmosa ci. Ir ci veids, kas cilvēkam piemīt jau no dzimšanas, un tāda, ko var iegūt no apkārtējās vides, organismā uzkrāt un patērēt. Gun ir darbības, kas jāveic, un darbs, kas jāpatērē, lai iemācītos kontrolēt ci enerģiju. Tas prasa laiku un pūles, un attīstība notiek noteiktā ātrumā. Citiem vārdiem sakot, gun ir ci mērīšanas metode. Tātad saskaņā ar hieroglifu tulkojumu, ciguns ir ci enerģijas izmantošanas māksla: tās iegūšana no apkārtējās vides, pārveidošana un izstarošana. Plašākā nozīmē ciguns ir māksla sevi uzturēt pie labas veselības.

Šim izskaidrojumam vajadzētu būt pietiekoši skaidram, lai gan studenti, gan jebkurš pasniedzējs saprastu, ka viņš nav un nevar būt vienīgais sertificētais instruktors, kuram ir kādas konkrētas tiesības pasniegt cigunu. Ja tā, tad kurš gan viņu sertificēja un pilnvaroja kļūt par vienīgo? Arī apgalvojums, ka praktizēt cigunu drīkst, tikai izejot kādus konkrētus kursus, ir acīmredzamas muļķības.

Būsim korekti, pasniedzēji un sistēmu vadītāji! Ja mēs gribam ar savu augstprātības un iedomības iemiesojumu pacelt sevi debesīs, viss ir kārtībā – būt optimistiskam par sevi ir ļoti pozitīvi. Bet maldināt cilvēkus par kaut ko "vienīgo pareizo" ir diezgan nekorekti. Es šādu "birku piekarināšanu" redzu kā citu pazemošanu, kas, protams, vainagojas ar augstprātību, kura, savukārt, vainagojas ar mantkārību.

Mīļo pasniedzēj, ja tu esi sertificēts kādā konkrētā sistēmā un vēlies sevi izcelt kā vienīgo sertificēto, tad piemini, kura ciguna novirziena sistēmas ietvaros esi sertificēts! Tie, kuri vada dienu un mēnešu apmācības savās sistēmās, – esiet korekti, jūsu sistēma nav vienīgā pareizā, un, lai praktizētu cigunu, nav nepieciešams neviens sertifikāts! Sertifikācija, par kuru jūs runājat, ir tikai atbilstoši jūsu novirzienam, jūsu skolās vai pasniegšanas vietās. Būsim korekti, cienīsim cits citu, arī tos kuri praktizē mazākās grupās, kuriem varbūt pat nav sertifikātu vai kuriem ir savas personīgās sistēmas.

Mīļie cilvēki, cigun praktiķi un sekotāji, ceru, ka, izlasot augstāk minēto citātu no vikipēdijas par cigunu, jūs sapratāt – ja cilvēks praktizē jogu vai meditāciju, ir bioenerģētiķis, Reiki vai rekonektīvās dziedniecības meistars vai dejotājs, viņš nodarbojas ar savu ķermeni un enerģijas pārvaldīšanu no ārienes uz iekšu un no iekšpuses uz āru. Ja cilvēks kaut vienā novirzienā ir meistars, tad viņu pilnīgi noteikti var nosaukt par ciguna meistaru. Turklāt pilntiesīgu.

Tajā pašā laikā ciguna pārvaldīšana katrā ķermenī ir individuāla, kapacitāte katram cilvēkam ir citāda. Pastāvīgi nodarbojoties ar kādu lietu, mēs iemācāmies to pārvaldīt, un, kur tiek apvienots prāts, ķermenis un gars, kur tiek apgūta spēja pārvaldīt iekšējos un ārējos procesus, tur notiek cilvēka attīstība. Lai attīstītos, ne vienmēr palīdz sistemātiski vingrojumu kompleksi, – to nosaka katra cilvēka izpratnes un mērķtiecība. Ciguns ir darbs ar enerģiju jebkurā novirzienā. Aizdomājieties kaut uz mirkli.
Daudzi novirzieni veido grupu apmācības, kuras ietver sevī zināšanas, vingrojumu kompleksus un tamlīdzīgi. Šajās sistēmās ir savi noteikumi, un pašiem ir jāizvēlas, vai maksāt simtiem un pat tūkstošiem eiro, lai nopelnītu sev sertifikātu.

Reti kurš no sertifikātiem, kuri tiek popularizēti un par kuriem tiek runāts, vispār ir uzskatāms par izglītības dokumentu. Tie pat nav interešu izglītības novirzieni. Nesaku, ka visi, jo zinu, ka ir arī citādi.

Pats esmu viens no tiem, kurš pasniedz cigunu un pēc kursa beigšanas izsniedz sertifikātu, un šis dokuments ir atzīts mūsu pieaugušo interešu izglītības sistēmā. Bet lielākā daļa nav reģistrējušies – tā nav ne formālā, ne neformālā izglītība. Kas tad tas ir? Tie ir mūsu personīgie apliecinājumi paveiktajam darbam un iztērētajai naudai.

Ir arī tādas sistēmas, kuras nosaka "derīguma termiņu" – laiku, pēc kura jāpārsertificējas. Mīļie, nu nebūsim akli – tad jau pamatskolas, vidusskolas un augstskolas eksāmenus arī vajadzētu ik pa laikam pārlikt, lai secinātu, vai esam šo diplomu cienīgi! Vai tev tas nešķiet uzjautrinoši? Tas ir bizness. Ja tu to saproti un atbalsti, viss ir kārtībā, tava darīšana, bet pavaicā sev – vai tev to vajag un ko tu no tā iegūsi?

Kādam rodas jautājums, kāpēc es par to runāju. Atbilde vienkārša: esmu sastapies ar ne vienu vien cilvēku, kurš meklē savu veselību, vēlas praktizēt cigunu, bet sastopas ar šāda veida informāciju. Tāpēc, cienot savus kolēģus šajā darbības novirzienā un cienot cilvēkus, es vērsos ar šo rakstu pie visiem minētajiem. Vienus aicinot būt korektiem un otrus – būt vērīgiem.

Ja kādu interesē manis vadītās nodarbības Liepājā, Nīcā vai Durbē, nodarbību sarakstu var izlasīt šeit. Tagad trešdienās vingrojam un ceturtdienās par veselību runājam arī Rīgā, biznesa augstskolā "Turība" – "Esi vesels" veselības telpā.

Esi vesels!