Ar kadiķa zaru – pret mošķiem un slimībām

Kadiķa amuleti pasargā no daudzām lipīgām slimībām. Daudzām tautām tas ir mūžīgās dzīves simbols, bet senajā Grieķijā un Krievijā to uzskatīja par iedarbīgu līdzekli, kas pasargā no čūskām. Ziemeļamerikas indiāņi to izmantoja ādas, locītavu un kaulu saslimšanu, kā arī brūču ārstēšanai, liekot slimniekus kadiķu jaunaudzēs, kurās gaiss piesātināts dziedinošām vielām.

Viss kadiķis – ogas, skujas, miza, sveķi, koksne un saknes – izmantojams kā dziedinošs līdzeklis. Rudenī var vākt tā saknes, un nu jau gatavas ir arī ogas, kuras ir visefektīvā šā auga sastāvdaļa. Veselības uzlabošanai var vienkārši apēst 10–15 odziņas dienā (ne vairāk). Košļājot ogas, samazinās arī zobakmens aplikumi un vēl ilgi saglabājas laba elpa, jo kadiķu ogu ēteriskās eļļas uzsūcas asinīs un izdalās caur plaušām elpojot.

Tikai jāatceras, ka kadiķis var izraisīt alerģiju vai nieru kairinājumu, tādēļ tas jālieto uzmanīgi. Kadiķa ogas nedrīkst lietot cilvēki, kuriem ir nefrīts vai glomerulonefrīts. Tāpat to aizliegts lietot grūtniecēm, jo tas var izsaukt abortu!

Kadiķim piemīt īpašība sildīt. Tas tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, bronhītu un klepu.

Paegļu ogas stimulē aknu un nieru darbību, kā rezultātā uzlabojas gremošana un notiek organisma attīrīšanās. Kad iekšējā vide attīrās, uzlabojas arī asins sastāvs, ādas stāvoklis, un visas organisma funkcijas. Tās noderēs arī cilvēkiem ar lieko svaru un saldumu cienītājiem. Sulu var lietot arī ārēji pret pietūkumu un ādas slimībām.

Sala dienās, piesitot pie koka stumbra, zilās odziņas birst lejā. Atliek tikai paklāt apakšā paladziņu un visu savākt. Izmanto tādas ogas, kas ir sulīgas, nav iebojātas. Ja tās nedaudz saspiež, tām jābūt mīkstām.

Ogas žāvē telpā, kuras temperatūra nepārsniedz 30⁰C, un uzglabā slēgtos traukos, lai neizgaro ēteriskās eļļas un lai neieviešas kožu kāpuri, kuriem šīs ogas ļoti garšo.

Tinktūras sagatavošanai būs nepieciešams slēgts trauks, spirts un tumšs trauks glabāšanai. Stikla trauku, ko var noslēgt ar vāku, piepilda ar kadiķa ogām, tām pārlej pāri spirtu tā, lai ogas būtu apklātas, tad trauku noslēdz un ļauj tam pastāvēt vismaz 10 dienas. Kad tās pagājušas, ogas nokāš un šķidrumu pilda tumšos traukos. Nokāsto šķidrumu lieto pa ēdamkarotei uz glāzi pelašķu vai citas pretklepus tējas. Ārīgi tinktūru var lietot uz vietām, kuras nomoka podagras, reimatisma vai išiasa sāpes.

Sīrupa pagatavošanai ogas saspaida, atstājot sēklas veselas. 1 kg saspiestu ogu liek katlā ar 3 l silta ūdens, maisa 15 minūtes, tad ogas izņem un tam nospiež sulu. Liekot tajā otro un trešo ogu porciju, iegūst sulu, kas satur 20% cukura. Tvaicējot to karsta ūdens peldē, iegūst sulu ar 60% cukura saturu. Kadiķu cukurs ir pusotru reizi saldāks par cukurbiešu cukuru!

Ziedi gatavo no jaunajiem, zaļajiem kadiķa zariņiem. Tos samaļ gaļas mašīnā. Neiesaka smalcināt ar elektriskajiem smalcinātājiem, jo elektroenerģija neveicinās ziedes ārstnieciskās spējas. Samaltās skujas sajauc ar viršu medu un smiltsērkšķu eļļu. Šādi pagatavota ziede labi uzglabājas, un to var pielietot pēc vajadzības pietiekami ilgi. Ziedi lieto smaga klepus vai plaušu karsoņa ārstēšanai. To uzziež uz muguras un krūtīm. Noziestās vietas pārklāj ar svaigām kāposta lapām. Tās ieteicams iepriekš nedaudz izdauzīt, lai labāk pieguļ augumam. Tad ar marles saiti pietin kāpostu lapas, lai tās nenoslīd pa kūstošo medu no auguma. Pāri visam apliek siltu vilnas villaini vai seģeni. Līdzīgi noziež ar kadiķa ziedi arī kāju pēdas, pietin kāpostu lapas un uzmauc kājās vilnas zeķes. Pēc tam var izdzert upeņu ogu un kārklu mizu tēju, kas ir stiprs aspirīns.

Koksnes vai skuju vārīšana derēs gaisa attīrīšanai un dezinficēšanai. 10–20 g kadiķa mizu vai skuju aplej ar 150–200 g ūdens un vāra 10–15 minūtes. Šādi var veikt arī inhalācijas.

Zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas un pelējuma sēnītes, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti telpās.