Kad svinama Mārtiņdiena – pēc Saules vai pēc Gregora kalendāra?

Mūsdienās mēs dzīvojam pēc Gregora Saules kalendāra, kurā viss ir fiksēts. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem un ziemas saulgriežiem. Tā kā šogad rudens sākas 22. septembrī, bet ziema – 21. decembrī, viduspunkts starp šiem notikumiem iekrīt 6. novembrī. Grāmatā "Latviešu gads, gadskārta un godi" tās autori Marģers un Māra Grīni gan precizē, ka svētki svinami devītajā piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem.

Savukārt Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece Aīda Rancāne laika ritu aprēķiniem iesaka ņemt vērā ne vien Saules, bet arī Mēness kustību debesīs. Pēc Viktora Grāvīša metodes viņa ir atjaunojusi Saules un Mēness kalendāru, kurā abi šie spīdekļi ir aplūkoti kopā. Pēc šā kalendāra svinamās dienas ir izvietotas tā, kā tas ir dabā. Pat, ja pazustu visi drukātie kalendāri, mēs pēc šiem debesu spīdekļiem varētu dzīvot un zināt, kad svinēt svētkus.

Pēc Aīdas Rancānes kalendāra Mārtiņdienas svinēšana piesaistīta otrā jaunā Mēness sākumam pēc rudens saulgriežiem, līdz ar to nobīde mūsdienu kalendārā dažādos gados var būt pat 14 dienu ietvaros. Gadā var būt gan 12, gan 13 mēneši. Katra Mēness cikla beigās ir vēl tukšās dienas, un, kad parādās jauns Mēness, tā sirpis ir signāls, pēc kura sākt gatavoties svētkiem, un tad svinēt tos pirmajā piektā (piektvakarā), rēķinot deviņu dienu savaites.

Īstie datumi, protams, nav mazsvarīgi, bet galvenais ir tas, ka šajā laikā lauku darbi ir padarīti, zeme dodas atpūtā, bet ļaudis var priecāties par sētā savesto ražu. Tērpdamies maskās, mārtiņbērni iet čigānos, lai, pateicoties par bagāto dabas devumu, smeltos spēku sagaidīt ziemas saulgriežus un jaunu pavasari...