Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas tiek svinēti novembrī, kad daba rudens košās krāsas nomaina pret ziemas balto krāsu. Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākšanos. Šajā gadā tiem tiem, kas vēlas Mārtiņus svinēt pēc senču tradīcijām, tas būtu darāms nebūt ne 10. novembrī, kā tas ierakstīts mūsu kalendāros, bet gan agrāk – 5. vai 6. novembrī. Kādēļ radusies šāda nobīde svinēšanas laikā, skaidrojam arī mēs.
Mūsdienās mēs dzīvojam pēc Gregora Saules kalendāra, kurā viss ir fiksēts. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem un ziemas saulgriežiem. Tā kā šogad rudens sākas 22. septembrī, bet ziema – 21. decembrī, viduspunkts starp šiem notikumiem iekrīt 6. novembrī. Grāmatā "Latviešu gads, gadskārta un godi" tās autori Marģers un Māra Grīni gan precizē, ka svētki svinami devītajā piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem.
Savukārt Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece Aīda Rancāne laika ritu aprēķiniem iesaka ņemt vērā ne vien Saules, bet arī Mēness kustību debesīs. Pēc Viktora Grāvīša metodes viņa ir atjaunojusi Saules un Mēness kalendāru, kurā abi šie spīdekļi ir aplūkoti kopā. Pēc šā kalendāra svinamās dienas ir izvietotas tā, kā tas ir dabā. Pat, ja pazustu visi drukātie kalendāri, mēs pēc šiem debesu spīdekļiem varētu dzīvot un zināt, kad svinēt svētkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
