<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@schmirk">Stephen Mierendorf</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos, un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Mārtiņi svinēti vienlaikus ar apkūlībām. Pats vārds sevī ietver svinēšanas iemeslu: nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme: tas ir lopu kaušanas laiks. Tādēļ arī Mārtiņu svinību mielasts ir bagātīgs.

Mielastam kāva gaili vai vistu, kas bija ziedojums Mārtiņam, līdz ar to šie putni ieņēma goda vietu arī Mārtiņa mielastā. Gaiļa kaušana, pēc senču ieskata, veicināja zirgu un govju labklājību.

Kaušanas ceremonija notika saskaņa ar noteiktu rituālu (tā apraksts rakstītos avotos saglabājies diezgan precīzi): mājas saimnieks ņēma gaili un gāja uz stalli, kur to nokāva un ietecināja asinis zirgu silē, lai zirgiem nemestos nekādas vainas, lai tie būtu brangi un labi ēstu.

Mārtiņdiena

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit