"Ja brauc no Rīgas centra ar 14. autobusu, jākāpj ārā pieturā "Strazdumuižas internātskola", tad jāpāriet pāri ielai un pa Braila ielu jāiet līdz mājai Nr….x, tāda dzeltena mājiņa divstāvu," ceļu līdz savai istabiņai kopmītnēs neredzīgo ciematiņā Juglā man skaidro Anna. Tur esmu pirmo reizi, bet ceļu atrodu bez problēmām. Pa ceļam uz Annas māju pamanu, ka apkārtējā vide ciematā ir ļoti sakopta, neredz nevienu zemē nomestu papīrīti, ietvju malās izvietotas apmales, lai var sataustīt ceļu. Tieku līdz Annas mājai un zvanu, jo iekšā netieku. Anna atvainojas, jo man neesot pateikusi – tas ir drošības nolūkos, lai neviens nelūgts svešinieks nevarētu šeptēties pa neredzīgo mājokļiem.
Anna aicina pie sevis – pieticīgi un vienkārši iekārtotā istabā, kurā sēž vīrietis. "Iepriekš nepateicu, bet uzreiz iepazīstinu: tas ir mans topošais vīrs Mareks, viņš arī ir neredzīgs. Cerams, tas sarunai netraucēs," man saka Anna un es patiešām jūtos nedaudz apmulsusi, pēc tam pat sakautrējoties par to…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
