Esmu nepareiza, iesauka "kaulukambaris", jo biju ļoti tieviņa un bāla, kā arī dzirdes problēmas, kas radīja pārpratumus – tās ir trīs lietas, kas pusaudžu gados "Ziedot.lv" vadītājai Rūtai Dimantai lika just kompleksus.
Interviju ciklā "100 personības līdz Latvijas simtgadei" Dimanta atzīst, ka pusaudža gados viņai bija diezgan zems pašvērtējums. "Bija kaut kāda identitātes problēma," atklāj labdarības organizācijas vadītāja.
Dimanta intervijā stāsta, ka, mācoties 1. klasē, viņu tēvs paņēmis līdzi uz Maskavu, Krievijas galvaspilsētu. Tur Rūtas tēvs devies, lai aizstāvētu zinātnisko darbu. "Es atbraucu atpakaļ un stāstīju, ka Maskavā ir mandarīni un kas nu vēl… Man skolotāja prasa: "Vai tu biji Ļeņina mauzolejā?". Es saku, ka nebiju. Aizeju mājās un prasu, kāpēc mēs nebijām mauzolejā? Man tēvs saka, ka mēs pie noziedzniekiem neiesim. Tad es sapratu, ka nezinu, ko, lai atbildu skolā, un es biju tāda ierāvusies, jo es zināju, kā jārunā, bet, vai tas ir pareizi?" atklāti atmiņas no bērnības atstāsta Dimanta.
"Otra lieta – es biju ārkārtīgi tieva un bāla. Atceros, ka māte mani staipīja pie visādiem ārstiem. Man bija iesauka "kaulukambaris". Šajā vecumā jau man tas liktos kā kompliments, bet skolas gados tā bija pašapziņai spēcīga trauma," atzīst Rūta.
Un trešā lieta, kas dzimusi Dimantu kompleksos skolas vecumā, bijušas dzirdes problēmas. Viņa aptuveni no piecu gadu vecuma dzirdot tikai ar vienu ausi. Dzirdes traucējumu dēļ radušies dažādi pārpratumi, tādēļ viņa esot ierāvusies sevī, lai pasargātos. "Un tu nesaproti, ka tu pati par sevi esi vērtība," par pusaudžu gadiem stāsta Dimanta.