Ne tikai Eltons Džons un Selīna Diona. Slavenības un viņu 'mēģenes bērniņi'  (2)

Lai gan pasaulē ar neauglības problēmām cīnās miljoniem pāru, un mākslīgās apaugļošanas jeb IVF (in vitro fertilization; apaugļošana laboratorijā) rezultātā dzimuši jau vairāk nekā pieci miljoni bērnu, vairums vecāku šo notikumu cenšas glabāt noslēpumā, nebūdami pārliecināti par sabiedrības attieksmi pret šādu soli.

Cīņa ar neauglību arī slavenību dzīvē nav izņēmums. Arī slaveni cilvēki piedzīvo problēmas ar auglību, un arī viņi, līdzīgi kā vairums cilvēku, nereti izvēlas mākslīgās apaugļošanas (IVF) faktu turēt noslēpumā. Tomēr pēdējos gados aizvien vairāk izklaides industrijas pārstāvju – gan heteroseksuāli, gan homoseksuāli – ver priekškaru saviem personiskās dzīves pārdzīvojumiem, neslēpjot intīmās dzīves aizkulises un stāstot par saviem pārdzīvojumiem.

Mūziķa Eltona Džona un viņa dzīvesbiedra Deivida Fērniša ģimenē aug divi bērni – dēli Zakarijs un Elijs, kuri pasaulē nākuši, izmantojot IVF jeb apaugļošana laboratorijā un surogātmātes pakalpojumus. Pirms gada ārvalstu mediji rakstīja par skandālu starp Eltonu Džonu un modes dizaineriem Domeniko Dolče un Stefano Gabanu pēc tam, kad Gabana kādā intervijā bija ne visai glaimojoši izteicies par bērniem, kas dzimuši, pateicoties mākslīgās apaugļošanas metodei. Tiesa, vēlāk Stefano Gabana publiski atvainojās Eltonam Džonam un viņa ģimenei, norādot, ka ticis nepareizi saprasts.

Taču Eltona Džona ģimene nav vienīgie slavenie geji, kuri izmantojuši mākslīgās apaugļošanas un surogātmātes pakalpojumus.

Homoseksuālo vecāku vidū ir arī amerikāņu aktieris Nīls Patriks Heriss. Viņš ģimeni ir izveidojis kopā ar partneri Deividu Burku, un ģimenē aug divi bērni – dēls Gideons Skots un meita Hārpere Greisa. Bērni dzima ar IVF palīdzību, izmantojot surogātmātes palīdzību. Olšūna tika ņemta no anonīmas olšūnu donores.

Savukārt dziedātājs Rikijs Martins kopā ar partneri Karlosu ir kļuvuši par vecākiem dvīņu puikām Mateo un Valentino.

ASV dziedātājs un TV zvaigzne Klejs Aikens par savu homoseksualitāti paziņoja tikai pēc dēla Pārkera, kurš tika ieņemts mākslīgās apaugļošanas ceļā, nākšanas pasaulē, norādot, ka primāri viņa atzīšanās pasaulei homoseksualitātē saistīta ar to, ka dziedātājs nevēlas melot savam bērnam vai kaut ko slēpt no viņa.

No TV ekrāniem labi zināmā seriāla "Sekss un lielpilsēta" galvenā varone aktrise Sintija Niksone dēlu Maksu pasaulē laidusi, būdama savienībā ar Kristīni Marinoni. Sintijai Niksonei ir arī divi jau pieauguši bērni no piecus gadus ilgušās savienības ar vīrieti pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Arī cita seriāla "Sekss un lielpilsēta" zvaigzne Sāra Džesika Pārkere ir izmantojusi mākslīgās apaugļošanas palīdzību – šajā gadījumā Pārkere izmantoja surogātmātes pakalpojumus Pārkeres un viņas vīra bērna laišanai pasaulē.

Savukārt britu seriāla "Queen of shops" aktrise Mērija Porta, būdama savienībā ar partneri Melāniju Rikiju, pēc abu dēla Horācija piedzimšanas, atzina, ka bērna bioloģiskais tēvs – spermas donors – ir viņas brālis. Bērns nāca pasaulē, izmantojot mākslīgo apaugļošanu laboratorijā (IVF). Savukārt Rikija pēc dēla nākšanas pasaulē atzina, ka spermas donors ir lieliska iespēja lesbiešu pāriem, un viņa personiski pazīstot lesbiešu ģimenes, kuras bērnu radījušas, gan izmantojot pazīstamu, gan anonīmu donoru spermu. Pēc slavenību atzīšanās, britu viendzimuma pāru atbalsta organizācijas pārstāvji stāstīja, ka sieviešu viendzimuma pāriem, ja pāris ilgi dzīvo kopā, bērni ir gandrīz vienmēr. Tiesa, veidi kā lesbiešu pāris pie tiem tiek – ir dažādi.

Austrālijas finanšu ministrei Penijai Vongai un viņas partnerei Sofijai Alouašai 2011. gadā bērniņš – meita Aleksandra – nāca pasaulē ar IVF ārstēšanas palīdzību. Pēc tam Vonga medijiem stāstīja, ka bērna bioloģiskais tēvs (spermas donors) ģimenei ir zināms, un viņa vārds vēlāk tiks pateikts arī bērnam. Vongas kolēģi politiķi uz notikušo reaģēja dažādi – vieni atklāti apsveica un priecājās kopā ar mammu, citi – norādīja, ka par tādām lietām nevajagot tik publiski runāt, bet kāda darbiniece izstājās no partijas, norādot, ka pēc notikušā vairs nespējot strādāt partijas labā.

Kanādiešu dziedātājai un vairāku "Grammy" mūzikas balvu ieguvējai Selīnai Dionai un viņas vīram Renē Andželo laist pasaulē dēlu Renē Čārlzu izdevās pēc sešiem IVF jeb apaugļošanas laboratorijā mēģinājumiem. Pēc tam ar IVF palīdzību pasaulē nāca arī dvīņu puikas Edijs un Nelsons. Pati dziedātāja kādā intervijā atzina, ka IVF grūtniecības bijis emocionāli smags pārdzīvojums.

Populārā austrāliešu aktrise Nikola Kidmena arī piedzīvojusi smagus brīžus, nespējot tikt pie bērniņa. Šobrīd aktrisei ir četri bērni – divi adoptēti, viens pašas dzemdēts ar IVF palīdzību, viens nācis pasaulē, izmantojot IVF un surogātmātes pakalpojumus. Pati Kidmena kādā intervijā atzinusi: "Es mēģināju un man neizdevās, un neizdevās, un neizdevās." Aktrise pārdzīvojusi gan auglības veselības ārstēšanu, gan ārpusdzemdes grūtniecību, gan spontāno abortu, atzīstot, ka darījusi visu, kas vien bijis viņas spēkos, lai piedzīvotu grūtniecību. Kad beidzot pēc visām mokām piedzimusi meitiņa Sandeja Rouza, tas bijis "kā brīnums" sievietes dzīvē.

Savukārt tagad PVO par neauglīgiem vīriešiem un sievietēm piedāvā uzskatīt cilvēkus bez medicīniskām problēmām, bet, kuriem nav bērnu, un viņi vēlas kļūt par vecākiem. Tas nozīmē, ka nākotnē valstij var nākties apmaksāt mākslīgās apaugļošanas procesu arī saviem homoseksuālajiem pilsoņiem, lai ikvienam nodrošinātu "tiesības uz auglību".

Eiropas cilvēka reproduktoloģijas un embrioloģijas asociācijas (ESHRE) biedre un "Auglības klīnikas Mama Rīga" reproduktoloģe Viktorija Zaļetova uzskata, ka "tiesības uz auglību" katram cilvēkam būtu vēlamas. Jaunais PVO standarts nosaka, ka nespēju atrast piemērotu seksuālo partneri vai seksuālo attiecību neesamību var uzskatīt par neauglību. Šobrīd, saskaņā ar pašreizējām normām, neauglības ārstēšanu valsts apmaksā tikai tiem, kuri ir pierādījuši savu neauglību. Savukārt pēc jaunā standarta heteroseksuāliem vientuļiem vīriešiem un sievietēm, kuri vēlas bērnus, būs tādas pašas tiesības saņemt valsts apmaksātu mākslīgo apaugļošanu (IVF) kā pāriem, kuri nevar ieņemt bērnu reproduktīvās veselības problēmu dēļ.

Tādā veidā PVO veido jaunus standartus valstu veselības sistēmām, liekot mainīt esošo politiku attiecībā pret cilvēkiem, kuriem ir vai nav pieejama valsts apmaksāta mākslīgā apaugļošana (IVF). Eiropas eksperti gan apgalvo, ka valstu Veselības ministrijas, kam PVO sūtīs savus jaunos standartus, var pretoties PVO jaunajām norādēm, tās nepildot.