Tie, kas nav saskārusies ar mākslas dziedinošo spēku, bieži to uzskata vien par estētisku laika pavadīšanu, taču reāli gadījumi pierāda, ka māksla var arī ārstēt – un nav pat būtiski, vai tā ir dzeja, deja, gleznošana vai veidošana.

Vairāk nekā gadu Jana cieta no hroniskas slimības, visi spēku viņu likas pametuši un iepriekš tik enerģiskā sieviete pēc darba tik vien spēja kā ievelties gultā. Nepalīdzēja ne ārsti, ne dziednieki. Viņas 46 gadu jubilejā kāds draugs uzdāvināja kastīti ar instrukciju: "Katru rītu pēc pamošanās paņem vienu no šīm aploksnēm, atrodi vietu ar dabasskatu, kādu skaistu augu vai sveci, apsēdies un nolasi sev skaļi dzejoli, vēlams – pat vairākas reizes." Šis mazais rituāls kļuva par pagrieziena punktu Janas atveseļošanās procesā. Lai arī sākotnēji viņa skeptiski izturējās pret dzeju, tomēr vēlējās izmēģināt drauga dāvanu, un tā kļuva par sākumu mīlestībai pret dzeju un atveseļošanai.

Grāmatas "Dzejas izglābtie: vārdu transformācijas spēks" autore Kima Rozena arī varētu dalīties līdzīgā stāstā, jo arī sākusi dziedināšanos ar dzejas palīdzību. Sākotnēji atskaņojusi Deivida Vaita dzejoļus un to dziļi iespaidota, viņa sāka tos mācīties, nēsāt līdzi un izvietot savā mājā. Izdrukāti uz nelielām kartītēm, tie kļuva par viņas "eņģeļu kartītēm", viņas terapiju, zālēm un lūgšanu rituālu.

Pirms atmet mākslas terapiju kā labu, bet pārlieku ideālistisku ideju, ņem vērā, ka radošu izpausmju dziedinošais spēks pierādīts nopietnos zinātniskos pētījumos.

"Tāpat kā šamaņu bungas vai Sanskrita dziedājumi, dzejas ritms ietekmē sirds ritmu, vārdi un frāzes maina elpošanu, bet skaņas rezonē kaulu un šķiedru kristālisko struktūru," stāsta Rozena. Tā ir dzejas "šamaniska anatomija". Pēdējie zinātniskie pētījumi liecina, ka smadzeņu viļņi, elpošana un pulss mainās, skandējot dzeju un atverot prātu neordinārai domāšanai. Dzejoļa fiziskie elementi burtiski rada bioķīmiskus apstākļus dziedināšanai un atklāsmei.

Dzeja nebūt nav vienīgais mākslas veids, kas veicina dziļu dziedināšanu. Šim nolūkam der arī:

  • zīmēšana, gleznošana, krāsošana un veidošana;
  • deja un kustību terapija;
  • drāmas terapija, kas izmanto stāstīšanu, tēlošanu un improvizāciju, tādējādi veicinot ekspresiju un pašatklāsmi;
  • radoša rakstniecība;
  • mūzika – vienalga, vai tās klausīšanās, lai remdētu depresiju un nemieru, vai arī tās spēlēšana un rakstīšana.

Pirms atmet mākslas terapiju kā labu, bet pārlieku ideālistisku ideju, ņem vērā, ka radošu izpausmju dziedinošais spēks pierādīts nopietnos zinātniskos pētījumos. Žurnālā "Psycho-Oncology" jau 2006. gadā tika publicēts pētījums, saskaņā ar kuru bezapziņa balstīta mākslas terapija sievietēm, kurām diagnosticēts vēzis, ievērojami samazināja fiziskās un emocionālās ciešanas visā aprūpes laikā. Arī citos pētījumos teikts, ka pēc stundu ilga mākslas terapijas seansa pieauguši vēža slimnieki apliecināja, ka ievērojami samazinājusies slimības simptomi, īpaši sāpes.

"Vēža slimnieki bieži jūtas tā, it kā vēzis būtu pārņēmis visu viņu ķermeni. Viņi jūtas nomākti," stāsta Filadelfijas Drekselas Universitātes mūzikas terapeits Džoks Bradts. "Iesaistīšanās radošā procesā ir tik atšķirīga no pasīvas pakļaušanās vēža ārstēšanai."

Maijo klīnikas klīniskais psihologs Kreigs Saučaks (Craig Sawchuk) arī tic mākslas spējai uzlabot veselību. Grāmatu izkrāsošana darbojas tāpat kā citas bezapziņas tehnikas, piemēram, joga vai meditācija. Šīs prakses strādā, jo samazina simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti, kas zināma ka stresa reakcija. Krāsojot palēninās sirds ritms un elpošana, muskulatūra atslābst, bet smadzenes tiek stimulētas.

Rakstnieks un labākas dzīves skolotājs Džeimss Klērs raksta: "Mūsu vienmēr ieslēgtajā un pieslēgtajā televīzijas un sociālo mediju pasaulē, kad visam jānotiek uzreiz, ir muļķīgi vienkārši pavadīt dienu apkopojot informāciju un vienkārši atsaucoties uz visu informāciju, kas veļas pār dzīvi. Māksla piedāvā izeju un atbrīvošanos no tā visa. Atrodi mirkli, lai ignorētu visus ienākošos signālus, un veido to vietā izejošo. Radi kaut ko. Izpaudies kādā nebūt veidā. Kamēr tu ieguldi vairāk nekā patērē, jebkas, ko dari, var būt mākslas darbs."

Mākslas terapeite, RSU un RISEBA pasniedzēja Ilze Dreifelde, kura galvenokārt specializējas vizuāli plastisko mākslas terapiju, stāsta, ka Latvijā mākslas terapija tiek praktizēta jau desmit gadus un attīstās arvien plašāk. Mākslas terapija ir ārstniecības profesija, kas vairs netiek uzskatīta tikai par palīgmetodi citām ārstniecības jomām. Pašlaik mākslu terapeiti vizuāli plastiskās mākslas terapijā, drāmas terapijā, deju un kustību terapijā un mūzikas terapijā ļoti dažādi realizē sevi dažādām mērķauditorijām. Šo jomu speciālisti strādā gan klīniskā, gan ambulatorajā vidē psihiatrijā, rehabilitācijā, krīzes un sociālās aprūpes centros, izglītības iestādēs un privātpraksēs.

Pašlaik Latvijā notiek mākslu terapijas dienas, kurās 10 gadu jubilejas pasākumu ietvaros notiks gan konference, gan apmeklētājiem tiks sniegta iespēja apmeklēt dažādu starptautisku atzītu vieslektoru lekcijas un meistarklases, notiks grāmatu atvēršanas svētki. Pasākuma ietvaros mākslas terapeiti visās četrās tās specializācijās piedāvās atvērtus pasākumus visplašākajai auditorijai – dažādām klientu un pacientu grupām, bērnu vecākiem, kolēģiem un ikvienam interesentam. Sīkāku informāciju par plānotajiem pasākumiem vari uzzināt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!