Krāsu metafizika* jeb Kā tu uztver krāsas un ko tas nozīmē?

Pasaules tautu mitoloģijā, teikās un pasakās krāsa kalpo, lai parādītu galveno varoņu būtiskākās īpašības.

No pirmsākumiem cilvēcei svarīgākās bijušas tās krāsas, kuras nodrošināja cilvēka izdzīvošanu: sarkana, balta un melna. Laika gaitā cilvēce pakāpeniski pievērsa savu uzmanību arī dzeltenajai, zilajai un zaļajai krāsai, kā arī krāsām, kuras, pateicoties tehnikas progresam, tika radītas mākslīgi.
Ir interesanta teorija, kas apgalvo, ka senos laikos cilvēkam bijusi melnbalta redze, un tikai evolucionējot parādījās krāsu atšķiršanas spēja, jo tā nodrošināja labāku izdzīvošanas iespēju apkārtējā vidē.

Tomēr, lai arī cilvēks redz, sajūt, sadzird krāsas, ir tās pētījis, krāsa vēl joprojām, arī mūsdienās, ir liels, līdz galam neizpētīts Noslēpums. Vēl līdz šim nav vienotas definīcijas, kas ir krāsa, un arī tās ietekme uz cilvēkiem nav pilnībā izpētīta un ir neviennozīmīga.

Piemēram, fizika krāsu definē kā priekšmetu īpašību atstarot gaismu. Savukārt psiholoģija runā par krāsu uztveri un krāsu asociācijām.

Dziedniecība definē krāsu kā svārstību frekvenci, kas spējīga ietekmēt cilvēku visos viņa eksistences līmeņos. Tradicionālā medicīnā nerunā par krāsu un neizmanto to kā izveseļošanās līdzekli, savukārt netradicionālā izmanto ierobežotu krāsu skaitu: zaļu, sarkanu, dzeltenu, baltu, melnu.

Mūsdienās radītas arī daudz dažādas krāsu sistēmas, kuru mērķis ir parādīt krāsu kopsakarības. Dažas no šīm sistēmām ir populāras un bieži tiek lietotas cilvēka sadzīvē, savukārt par citām varam izlasīt tikai grāmatās.

Var droši apgalvot, ka, neraugoties uz to, ka ir bijuši dažādi mēģinājumi sakārtot krāsas, aprakstīt to dabu un ietekmi uz cilvēku, krāsa bija, ir un būs Noslēpums gan kā dabas, gan kā cilvēka smalko enerģiju sastāvdaļa.

Kas šodien zināms par krāsu un var tikt uzskatīts par nosacīti objektīvu? Uztveres mehānisms un tās ietekmes uz cilvēku vispārējie principi.

No sākuma krāsas uztver redzes kanāls un speciālas zonas uz ādas, pēc tam saņemtā informācija nonāk regulācijas centros, kuri arī vada visus bioloģiskos procesus. Tomēr tā ir tikai teorija, jo pastāv pieredze, ka krāsas spēj sajust un atpazīt arī akli cilvēki… Tas nozīmē, ka šajā gadījumā nevaram teikt, ka krāsa ir sajūta, kas rodas cilvēka apziņā, ja uz viņa redzi iedarbojas redzamā gaisma. Un tā ir pirmā interesantā krāsas īpašība – krāsu var sajust, tā nav jāredz…

Otrā mistiskā krāsas īpašība ir tā, ka vienu un to pašu priekšmetu, ko pieņemts saukt par sarkanu, divi indivīdi ļoti bieži redz atšķirīgi. Mēs nekad nezināsim, kā sarkanu galdautu savā iztēlē redz vai iedomājas cits cilvēks. Tas nozīmē, ka krāsas uztvere arī ir subjektīva.

Trešā svarīgā krāsas īpašība ir tā, ka viena un tā pati krāsa vai krāsu salikumi atšķirīgi ietekmēs divus dažādus cilvēkus, piemēram, ar vienu un to pašu veselības problēmu. Tas notiek tāpēc, ka nekad divi cilvēki nebūs ar pilnīgi vienādu iedzimtību, veselības stāvokli, kultūrvides un audzināšanas pieredzi.
Katrs no mums vibrē uz sava viļņa (dažreiz viļņu) garuma. Kaut kur dziļi bezapziņā nāk klāt arī iepriekšējo paaudžu krāsu sajūtu pieredze. Un tāpēc brīžiem paši varam nesaprast savas krāsu sajūtas, to pirmcēloni.

Ikdienā dzīvojot krāsu ielenkumā, cilvēkam neatliek laika apdomāt to ietekmi uz viņa veselību, likteni, dzīves kvalitāti. Ne vienmēr spējam līdz galam apzināties, ka no apkārtējām krāsām atkarīgs ļoti daudz.

Jāatzīmē, ka krāsas cilvēku ietekmē vairākos līmeņos: fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, tās var būt un bieži ir pirmcēlonis ļoti daudzām lietām, kas notiek cilvēka dzīvē. Interjera, apģērba, produktu krāsas var būt un bieži ir cēlonis veselībai un veiksmei.

Cilvēka attieksme pret krāsu veidojas pamatā no dzīves pieredzes, audzināšanas un sabiedrības tradīcijām kopumā. Diemžēl ne vienmēr šī pieredze nāk par labu, jo tā var liegt iespēju izmainīt pierasto dzīves scenāriju un uzlabot veselību.

Attieksme pret krāsu vairumā gadījumu izpaužas kā patika vai nepatika pret to vai citu krāsu salikumu. Objektīvi būtu apgalvot, ka krāsa ir spogulis, kurā redzam vai neredzam kaut ko noteiktu, kādas īpašības, kas piemīt mums pašiem: tā parāda mūsu dziļākās problēmas, kuras bieži neapzināmies ar prātu.

Var droši apgalvot, ka krāsai piemīt apbrīnojama spēja sūtīt cilvēkam vēstījumus no viņa dievišķās dvēseles, kuru ikdienā nomāc personīgā prāta dominante un apkārtējo cilvēku viedokļi.

Arī emocijas un valoda, kurā runājam, vibrē krāsās. Kad cilvēks saka sirsnīgus vai dusmīgus vārdus, pasaule apkārt piepildās ar noteiktas krāsas enerģiju. Dusmas, prieks, bailes, sajūsma nav tikai kāda cilvēka personīgās emocijas – tā ir spēcīga krāsu enerģija, kas var gan dziedināt, gan arī graut apkārtējo pasauli.

Tāpēc novēlu ikvienam izdzīvot viņa mīļākās krāsas un iemācīties sadraudzēties ar tām, kuras bijušas nemīļas, nesaprotamas, svešas, jo tā ir vislabākā iespēja piepildīt dzīvi ar jaunu pieredzi un izmainīt personīgās dzīves kvalitāti.

Ja vēlies uzzināt vairāk par krāsu metafiziku un ietekmi uz cilvēku, nāc uz semināru Rīgas Centrālajā bibliotēkā pirmdien, 21.11., plkst. 18:00.

* Vārds "metafizika", kas pārnestā nozīmē apzīmē pašu "pirmfilozofijas" saturu (pēc Aristoteļa), norāda uz tā izzināšanu, kas atrodas ārpus fizisko parādību robežām.