<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@photoversum">Kai Dörner</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
​Pavisam drīz Latvija svinēs savu simtgadi, kas tomēr ir ļoti īss laika sprīdis, salīdzinājumā ar tūkstošiem gadu seno senču atstāto mantojumu zīmēs, dziesmās un zinībās. Ko no tā varam izlobīt par attieksmi pret savu dzimtu un zemi?

Tiesa, mūsu tautasdziesmās ieliktā informācija tik viegli nepadodas izzināšanai, jo ietver sevī daudzslāņainus līmeņus – tās rada īpašas vibrācijas, kas harmonizē cilvēku un apkārtni. Folklora, pirtniecība, dziedināšana, rīkstniecība un citas seno zinību tradīcijas veido senču zināšanu pārnesi mūsdienu vidē, lai to saglabātu nākamām paaudzēm.

Gada daļā starp vasaru un ziemu ir veļu laiks, kas nav tikai tumšs un nemīlīgi drēgns, – šajā laikā ir jāapzinās lietu kārtība un katra paša vieta tajā. Tā nav tikai lapu nogrābšana no tuvinieku kapiem un sveču iedegšana, tā ir senču godināšana par valodu, tradīcijām, vērtībām un mantojumā atstāto zemi, kas mums ir jānodod tālāk saviem bērniem un bērnubērniem! Nekas pasaulē nepazūd, mēs papildinām saņemto ar savu pievienoto vērtību un nododam tālāk nākotnei!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!