Vietniecības fenomens, ko zinātne nespēj izskaidrot

Olga ir psiholoģe (absolvējusi Sanktpēterburgas Akmeoloģijas akadēmiju), sistēmu speciāliste darbā ar psihoemocionālām traumām un posttraumatisko sindromu. Alīna ir hipnoloģe (absolvējusi četrgadīgo Psihodinamiskās hipnozes apmācības kursu, ko Rīgā pasniedza Francijas Psihodinamiskās hipnozes asociācijas prezidents prof. Žans Bekio un Šarls Žuslēns), emocionālās veselības speciāliste, starptautiskās Meridiānu enerģijas tehniku attīstības asociācijas locekle, Aura-Somas praktiķe.

Metodi, ar kuru viņas strādā, sauc par energoinformatīvo sistēmu modelēšanu (saīsināti – sistēmu modelēšanu), un tā spēj sniegt mums atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem – par naudu, biznesu, attiecībām, personisko izaugsmi un veselību. Piemēram – kādi emocionālie stāvokļi ir saistīti ar slimību? Metodes pamatā ir fenomenoloģija - filozofijas un psiholoģijas virziens, kas pēta pasaules uztveri caur jušanu – cilvēks kā bioloģiska būtne jebko šajā pasaulē – vai tā būtu fiziski eksistējoša lieta, vai kāds abstrakts jēdziens – spēj uztvert un aprakstīt caur savām sajūtām. Ērtībai šīs sajūtas ir sadalītas astoņās bāzes emocijās jeb programmās, un katrai emocijai ir sava funkcija. Piemēram, emocija – izbrīns, nodrošina uzmanības pārslēgšanu no viena objekta uz kaut ko citu. Bailes – izvairīties, aizbēgt, dusmas – pārvarēt šķēršļus, iznīcināt ceļā stāvošo, vaina, kauns – pakļaut un pakļauties.

Mēs visi esam sistēmu daļas, un arī paši esam sistēmas. Par to liecina, piemēram, teiciens "veselā miesā vesels gars" – tātad cilvēks kā sistēma sastāv no vismaz diviem elementiem – miesas un gara jeb apziņas. Laimīgā kārtā arvien biežāk mēs runājam arī par trešo elementu – mūsu dvēseli. Mūsu ķermenis sastāv no orgānu sistēmām – elpošanas, gremošanas utt., un paši veidojam sistēmas – darba kolektīvus, ģimenes vai cilvēkus, kas brauc, piemēram, 15. trolejbusā. Katrā no šīm sistēmām mēs atrodamies pastāvīgā mijiedarbībā ar citiem tās elementiem. Šī mijiedarbība notiek pēc zināmiem nerakstītiem likumiem – tie izpaužas kā mūsu tiesības, pienākumi un "specefekti".

Aplūkojot sistēmu un konkrēta objekta atrašanos tajā, tiek mērīti trīs parametri: pirmkārt, nofiksē, kas ir objekts (es, mans bizness, attiecības ar konkrētu personu, sabiedrība noteiktā vietā), otrs ir objekta stāvoklis (proti, jāņem vērā jau minētās astoņas programmas) un, treškārt, – kāda ir saikne starp izvēlēto objektu un pārējiem elementiem sistēmā. "Piemēram, es varu būt saspringta, jo neesmu izgulējusies, un turklāt, ja braucu bez biļetes, baidīties, ka trolejbusā iekāps kontrole. Tātad mans stāvoklis ir saspringums, un mana saikne ar kontrolieri ir bailes. Tā mēs varam aplūkot jebkuru sistēmu, kura mūs vai mūsu klientus interesē," skaidro Alīna.

"Mūsu praksē izmantojam vietniecības fenomenu, kuru zinātne tagad aktīvi pēta, taču pagaidām nespēj izskaidrot, taču mēs ar to saskaramies. Grupu nodarbībās kāds no dalībniekiem tiek iecelts kāda mūs interesējoša objekta "lomā". Līdzīgi kā ar citiem fenomeniem, piemēram, elektrību vai magnētisko lauku – to ir vieglāk sajust un izmantot, nekā vārdos aprakstīt, kā tas strādā. Mūsu spēja sajust jebko, ko mēs piekrītam just, arī ir fenomens. Ir svarīgi saprast, ka vietnieks, uz kuru dažkārt mēdz skatīties kā uz mediju, orākulu vai aktieri, patiesībā ir mērinstruments, kuram ir iedzimta emocionāla mērījumu skala. Jebkuram veselam cilvēkam ir spēja izjust visu emociju gammu. Varbūt koncertējošam vijolniekam vai aktierim šīs skalas ir smalkākas, sadalītas smalkākās iedaļās nekā vienkāršam strādniekam, bet viņi abi ir spējīgi izjust visu diapazonu.

Tas, ko mēs jau zinām, pateicoties pētījumiem, – vietniecības fenomenam ir vistiešākais sakars ar cilvēka un dzīvnieku smadzenēs esošiem spoguļneironiem. No zinātnes viedokļa spoguļneironu funkcija ir nodrošināt, lai mēs varētu imitēt visu, uz ko skatāmies vai ko uztveram. Ikdienā mēs sajūtam spoguļneironus darbojamies, kad nevaram apturēt žāvas, ja redzam, kā blakām nožāvājas kāds cits, vai sajūtam mutē siekalas, raugoties cilvēkā, kurš ēd citronu. Var teikt, ka tieši pateicoties spoguļneironiem, sociālajos tīklos zeļ un plaukst "kaķīšbilžu" kustība – raugoties tajos, mēs neapzināti veidojam bildē notverto minkas labo omu. "Tieši tāpat, deleģējot kādam noteiktu lomu, es saņemu atgriezenisko saiti caur vietnieka izjustajām emocijām. Mūsu uzmanībai piemīt vērā ņemama enerģija.

Uz ko ir koncentrēta mūsu uzmanība, uz to tā arī atstāj iespaidu: jo lielāka tās koncentrācija uz konkrētu objektu, jo lielāks iespaids," Olga klāsta metodes būtību. "Arī kvantu fizikā ir veikti vairāki eksperimenti, kas deva pamatu secināt, ka vērotāja uzmanība, kas pievērsta elektronam, ietekmē elektrona trajektoriju. Tā arī šeit – es uz tevi fokusējos ar noteiktu nolūku (sistēmas modelēšana ir izmantota maksimāli efektīva un īsa formula, lai šo nolūku nodotu), un, ja tu piekrīti, vari kļūt par šo mērinstrumentu."

"Mēs nezīlējam un neparedzam nākotni, mēs ļaujam cilvēkam ieskatīties sevī," saka Alīna. "Tāpat uzmanīgi izturamies pret iepriekšējām dzīvēm, jo pastāv jautājums – cik tas cilvēkam tiešām ir vajadzīgs – uzzināt savu pieredzi citās inkarnācijās? Vai nav tā, ka cilvēki vienkārši nevēlas uzņemties atbildību par savu pašreizējo dzīvi..."

Alīna gandrīz 20 gadus nostrādājusi biznesa struktūrās par juristi, bet paralēli nodarbojusies ar pašattīstību, mācījusies arī hipnoterapiju, jogu, cigun, reiki, emocionālās atbrīvošanās tehniku (EFT) taču tolaik šķita – tikai priekš sevis. Kā juriste finanšu sfērā viņa bieži bijusi iesaistīta klientu kreditēšanas jautājumos, novērtējot viņus. Pēc tam Alīna saņēma arī informāciju par to, kā klienti veic norēķinus par izsniegtajiem kredītiem. Jau tad viņa ievēroja, ka vēl sākumā, sākot darbu ar tiem klientiem, kas vēlāk kļuva par nemaksātājiem, viņai radusies nepatīkama diskomforta sajūta, negribējies gatavot dokumentus, radušies kaut kādi šķēršļi, bijis grūti koncentrēties uzdevumam. Ar laiku viņa ievēroja, ka arī augsta ranga tiesu advokāti kā pēdējo argumentu nereti izmanto iekšējo sajūtu, un tā visbiežāk ir patiesa. Tad parādījās metode, kas pateica priekšā, kā šo "iekšējo sajūtu" attīstīt un sistemātiski izmantot, – sistēmu modelēšana.

Olga ir diplomēta psiholoģe, kas savu darbību sāka kā organizāciju psiholoģe, strādājot lielos Krievijas uzņēmumos personālvadības jomā, līdz sasniedza karjeras griestus un nolēma sevi izmēģināt citā jomā. Tajā laikā viņa jau zināja par Helingera konstelāciju metodi, kur tāpat tiek izmantots vietniecības fenomens, un no malas šāda darbošanās šķita dīvaina.

Taču tad viņa tika izvēlēta par aizvietotāju un saprata, ka izjūtas, kas rodas, patiešām nav viņas izjūtas, bet gan izjūtas šajā vietā, šajā konkrētā sistēmā. Tas bija tik pārsteidzoši, ka pilnībā mainīja Olgas priekšstatus par šo metodi, un viņa nolēma to apgūt un praktizēt. Viņa mācījās Konsultāciju un Sistēmisko risinājumu institūtā un nonāca pie secinājuma, ka ne ar visu no tā vēlas strādāt, – pārāk daudz aiziešanas dzimtas pagātnes vēsturē, traģēdiju analizēšanas un aizvietošanas. Tad viņa uzzināja par Aleksandru Zelinski, kurš, sintezējot savas Helingera metodes, NLP un Eriksona hipnozes zināšanas, ir radījis savu Sistēmu modelēšanas metodi, kas iekaro popularitāti Ukrainā, Krievijā un Vācijā, un devās pie viņa mācīties gan Ukrainā, gan vēlāk turpināja mācības Tallinā, kur iepazinās ar Alīnu.

Tagad Alīna un Olga ar to nodarbojas profesionālā līmenī, konsultējot cilvēkus gan privātos, gan biznesa jautājumos. Viņas strādā gan pa vienai, gan arī kopā. Olga uzsver, ka kopējās konsultācijas sanāk dziļākas un apjomīgākas, kas nebūt ne visiem klientiem ir vajadzīgs. Viņas vada arī grupu nodarbības par dažādām tēmām, arī biznesam un naudai veltītas. Alīna pietiekami ilgi ir nostrādājusi banku sfērā, un tur uzkrāto pieredzi apvieno ar zināšanām par emociju jomu. "Taču tās nav ierastas lekcijas. Mēs esam praktiķes, ar cilvēkiem darbojamies," saka Alīna.