"Drīz es svinēšu savu pirmo dzimšanas dienu. Jā, esmu pavisam mazs, taču brašs puika. Mani audzina tētis un vecmāmiņas, jo mamma negrib dzīvot kopā ar mums. Kāpēc, nezinu. Varbūt viņai ir grūti dzert tās zāles, kuras katru dienu lieto arī mans tētis, un vēl spēlēties ar mani. Tas nekas, jo savu mammu redzu vairākas reizes mēnesī. Viņa atnāk ciemos, parunājas un priecājas, ka esmu vesels. Jo manai mammai un tētim ir HIV!"
Lai mazinātu aizspriedumus par cilvēkiem, kuru dzīvē ir HIV, un aicinātu uz mirkli apstāties, foto mākslas darbu izstāde "Sieviete. Bērns. HIV." turpina savu ceļu un no 21. līdz 25. novembrim tā būs apskatāma Rīgas Stradiņa universitātē.
Izstādē ir skatāmi, lasāmi 15 pacientu stāsti un foto mākslas darbi par katru no tiem. Katrs stāsts šajā izstādē ir īpašs. Skaudrs. Bet reizē arī cerību pilns.