<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@mauf0">Mauricio Fanfa</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Rudenī, kad veļi izvadīti, nākamā Pilnmēness piekta veltīta aitām. Ap šo laiku katoļi piemin mocekli Katrīnu no Aleksandrijas (viņa dzīvojusi 4. gs. sākumā un iecelta svēto kārtā) un sāk Adventes gavēņa laiku.

Latviešu tradīcijās Katrīna ir ierindojusies lopu patronu grupā līdzās cūku Tenim, govju Māršaviņai, zirgu Ūsiņam un citiem, kļūdama par kazu un aitu aizbildni. Visvairāk Katrīnas dienas ieražu un ticējumu veltīts aitām, un galvenās rūpes šajā dienā ir par aitu labklājību. Senāk tika uzskatīts, ka līdz Katrīnām nedrīkst vilnu cirpt, jo Katrīnas naktī aitas iet baznīcā un kaunas turp plikas doties. Pirms baznīcā iešanas tām mute jāmazgā un vakarā uz aizgalda jāklāj baltas vilnaines, jo tad tām esot smalka, gara un balta vilna. Pēc Katrīnām viņas var cirpt droši, bet labāk to darīt vecā Mēnesī. Ja nu šajā dienā mājā iegriezies kāds ciemiņš, ar viņa cepuri jāieper aitas – tas sola pāris jēru.

Dainās Katrīna gan dažviet tiek pelta, apveltot viņu ar tādiem ne pārāk glaimojošiem epitetiem kā "badmira", "bada cūka", "bada mice", "palaidnīte", "ragana" u. tml., tādā veidā uzsverot, ka Mārtiņi ir bagātāki un lielāki svētki.
Tradīcijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit