Humanitāru cilvēku nav – ir cilvēki, kuriem nav piemērotas standarta matemātikas mācīšanas metodes

Pēdējā laikā Lielbritānijas skolās matemātikai tiek veltīta īpaša uzmanība. Ar ko, jūsuprāt, tas ir skaidrojams?
Ar to, ka matemātikā visas tēmas ir savstarpēji saistītas. Piemēram, nepārzinot logaritmus, nevar atrisināt salikto procentu uzdevumus, bez trigonometrijas nav iespējama ar navigāciju saistītu pamatuzdevumu atrisināšana utt. Tāpēc, ja cilvēks regulāri saņem labas atzīmes matemātikā, var apgalvot, ka viņš prot daudz, smagi un rūpīgi strādāt, spēj koncentrēties un ir radis darboties ar skaitļiem. Tās patiešām ir vērtīgas prasmes, taču, taisnību sakot, šī ir matemātikas primitīvākā puse. Daudz vērtīgāka un interesantāka, lai arī daudz sarežģītāka, ir matemātiskā analīze: prasme izanalizēt sarežģītu problēmu, sadalot to vienkāršākās sastāvdaļās, un atrisināt to visoptimālākajā veidā. Turklāt problēmai nav obligāti jābūt saistītai ar skaitļiem. Vēl interesantāka ir lietišķā matemātika jeb matemātiskā modelēšana. Tās tēma ir dažādi matemātiskie objekti ar savu struktūru un matemātisko operāciju izpildes noteikumiem. Tā ir atrodama visdažādākajos apkārtējās pasaules parādību modeļos, piemēram, "5" ir gan piecas monētas, gan piecas planētas. Tieši tāpat arī vienādojumi, kas ir dažādi dabas likumi, kas tradicionāli tiek formulēti balansa veidā. Visi fundamentālie matemātikas uzdevumi ir saistīti ar kādu darbību vai parādību paredzēšanu vai plānošanu.

Bet ja nu cilvēks ir izteikti humanitāri ievirzīts un negrasās būt matemātiķis?
Tādu nav! Ir cilvēki, kuriem nav piemērotas standarta matemātikas mācīšanas metodes. Tas ir tāpat kā ar svešvalodām: eksistē ļoti daudzas svešvalodu mācīšanās metodes, kuras ļoti labi der vieniem un pilnīgi neder citiem. Un šis salīdzinājums ar svešvalodām nav nejaušs - arī matemātika ir valoda. Precīzo izteikumu valoda. Ne velti cilvēkiem ar matemātisko domāšanu ir vieglāk apgūt svešvalodas: labi noasinātam prātam ir vieglāk uztvert un atcerēties valodas struktūru, savukārt labi attīstīta atmiņa palīdz iegaumēt lielāku vārdu un frazeoloģisko izteicienu skaitu. Turklāt matemātiskā domāšana noder arī tekstu izpratnē un analīzē. Jo īpaši tad, ja tie ir juridiskie teksti. Matemātika nāk talkā arī māksliniekiem, dāvājot tiem lielu skaitu neparastu tēlu, kuri atrodas savstarpēji harmoniskās asociācijās. Mēdz teikt: "matemātiķim tas sanāks labāk". Pateicoties labajai atmiņai, jaudīgajai un racionālajai domāšanai, novērošanas un vispārināšanas prasmēm, precizitātei, rūpībai, uzcītībai un koncentrēšanās spējām, viņš paveiks labāk visu, pie kā vien ķersies klāt. Protams, ja vispār ķersies.