Līdzatkarību speciālisti mēdz saukt arī par purvu, kad īsti netiek izprast, ko nozīmē palīdzēt, bet ko – būt līdzatkarīgam. Turklāt mūsdienās vairs nepastāv tikai pieaugušo atkarības, piemēram, alkohola vai narkotisko vielu lietošana, te piepulcējas arī daudzās pusaudžu atkarības – datorspēles, apreibinoši vielu lietošana, azartspēles. Par to, kā atpazīt un kā pareizāk rīkoties līdzatkarīgajam, Rīgas pašvaldības veidotajā vietnē "Veseligsridzinieks" stāsta psihologs Krišjānis Zaremba.
Bieži cilvēka, kurš cieš no atkarības, tuvinieks vai draugs saka: "Es taču darīju visu sava partnera labā. Es cietu viņa atkarības dēļ, es upurēju sevi viņa labā!" Taču, neraugoties uz viņa pūlēm un izmisumu, nekas nav mainījies. Viņš nepārstāja lietot atkarību izraisošās vielas, nepārstāja spēlēt azartspēles utt. "Kādēļ nekas nemainās, pat neskatoties uz to, ka es viņam centos palīdzēt un veltīt daudz sava laika un enerģijas? Vai es darīju kaut ko nepareizi? Vai atkarīgais ir tik ietiepīgs, ar vāju raksturu un nesaprātīgs? Vai tiešām viņš neredz, kādu postu sev un citiem dara?"
Šādi jautājumi bieži ienāk prātā cilvēkam, kura ikdiena ir saistīta ar atkarīgu personu. Tas, kas visus šos jautājumus vieno, ir liels izmisums un bezspēks – ir darīts un upurēts tik daudz, bet rezultāta nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
