Dzīve, kurā viss notiek: zemapziņas potenciāla izmantošanas iespējas

Pētot zemapziņu, zinātnieki izmanto primārā efektu*, parādot materiālu tik ātri, ka cilvēks nepagūst to apzināt, un pēc tam cenšoties panākt noteiktu reakciju uz citu stimulu. Pētījumos atklājas, ka cilvēks nepamana zemapziņas milzīgo ietekmi uz ikdienas dzīvi, pieņemtajiem lēmumiem, attieksmi pret sevi, citiem, utt., kā teica grāmatas "Thinking, Fast and Slow" autors Daniels Kohemans: "Jūs par sevi zināt daudz mazāk, nekā jūs domājat".

Zemapziņas izpausmes ikdienā. Vairākumam cilvēku pēc kādas sarunas vai notikuma, apziņa saņem informāciju domu veidā par to, kā būtu bijis labāk rīkoties, atbildēt, reaģēt utt.

Intuīcijas izmantošana lēmuma pieņemšanā. Daudzi pasaulslavenie (piemēram, Henrijs Fords, Levis Strauss, Konrads Hiltons, Džons D. Rokfellers, Matvejs Vuds, Dāvids Viljamss u.c.) ir atzinušies, ka izmanto intuīciju un precīzi paredz, kas notiks nemitīgi mainīgajā tirgū. Zemapziņa palīdz radīt izgudrojumus (Ādams F. Vallace, Dmitrijs Mendeļejevs, Frīdrihs Augusts Kekule, Nikola Tesla), kas arī tika zinātniski apstiprināts.

Parasti cilvēki neuzticas savai intuīcijai, tāpēc tā ir neattīstīta un vairāk ir kā traucēklis – riebīgā iekšējā balstiņa, kas īgni bubina par iecerētā neizdošanos katrreiz, kad gribējās iziet no komforta zonas.

Mērķu sasniegšana, izmantojot zemapziņu. Parasti gan iznāk otrādi – saņemam to, ko nevēlamies, no kā visvairāk baidāmies. Piemēram, strādājot pie projekta, mēs baidāmies no tā, ka kāds cilvēks pievils, mainīsies apstākļi, – un tā arī notiek!

Šo fenomenu cenšas izskaidrot fizika ar viļņa teorijām, eksperimentos ar domas ietekmi uz dažādiem priekšmetiem (piemēram, leduspuķes veidojas dažādas, atkarībā no domas veida: nikns, labsirdīgs utt.). Diskutēta un aprakstīta ir arī tēma par domu spēku. Arī tev droši vien ir gadījies tā: kolīdz iedomājies par kādu cilvēku, nākamajā brīdi viņš piezvana vai nāk pretī pa ielu. Vai arī – paskaties uz cilvēku, un tas sāk skatīties apkārt un pamana tevi. Vai otrādi.

Kā to raksturoja Zigismunds Freids (un pētījumos tas ir apliecinājies), zemapziņā atrodas izstumtais materiāls: negatīvie pārdzīvojumi par seniem un ne tik seniem notikumiem, bailes, agresija utt. Tāpēc veselīgi būtu pastrādāt un attīrīt zemapziņu no šāda materiāla. Eksistē dažādi paņēmieni, taču bez psihologa palīdzības nav ieteicams to darīt, jo emocijas var būt pārmēru spēcīgas.

Zemapziņa ir daļa no psihes, taču dažkārt tā mijiedarbojas ar apziņu, un tādā veidā informācija nokļūst arī apziņā. Piemēram, cilvēkam ir apspiestas seksuālas vēlmes vai kāda traumējoša informācija, kas mīt zemapziņā, bet vienā brīdī cilvēks var šo informāciju apzināties.

Zemapziņā ir visas mūsu zināšanas, pieredze, atmiņas utt. – tas ir mūsu cietais disks, ja izmanto analoģiju ar datoriem. Savukārt, kad mēs domājam, mēs izmantojam operatīvo atmiņu (vai darba atmiņu, kā to sauc psiholoģijā). Atšķirībā no datora mēs nevaram vienā sekundē dabūt visu nepieciešamo informāciju no cietā diska (zemapziņas), tam ir nepieciešams laiks (ko psiholoģijā sauc par "inkubācijas procesu").

Kā var redzēt no shēmas zemāk, ne visi signāli, kurus apstrādā zemapziņa, nonāk līdz apziņai.

Seth Doyle / cc' alt='Foto: Seth Doyle / cc'>

Tas, ka zemapziņa uztver, apstrādā un, apziņai nenojaušot, reaģē, pierādīts dažādos pētījumos. Piemēram: cilvēkus sadalīja divās grupās un rādīja eiropietim neko neizsakošus ķīniešu hieroglifus. Vienai grupai uz ļoti īsu laika sprīdi (tā, lai cilvēks nepamana, t.i., informācija nenonāk līdz apziņai) parādīja smaidīgu seju, otrai – bēdīgu. Pēc apskates lūdza šos hieroglifus raksturot. Pirmā grupa hieroglifu raksturoja pozitīvāk nekā otrā tatad zemapziņa sejas izteiksmi uztvēra un noreaģēja, bet cilvēks pats to neapzinājās.

Līdzīgu eksperimentu ir daudz, tie pierāda to, ka liela daļa mūsu lēmumu ir pieņemta, balstoties uz informāciju, ko neesam apzinājušies (pētījumos minēti 60–80%).

Intuitīvu lēmumu pieņemšanai, vēlamā pasūtīšanai un citiem zemapziņas izmantošanas veidiem ir arī kopīgi vingrinājumi un paņēmieni (par spēju attīstību vairāk: Science & Spirit):

Zemapziņa darbojas 24/7 režīmā – arī nakts un miega laikā, turklāt labāk tad, kad cilvēks necenšas no tās ko izzvejot pavēles veidā. Tāpēc arī labākās idejas rodas, piemēram, pastaigājoties. Tā Alberts Einšteins reiz iesaucies: "Kāpēc labākās idejas nāk, kad esmu dušā?" Arī tad, kad cilvēks guļ, zemapziņa darbojas – sakārto zināšanas, attieksmes utt. Ja aizmiedz ar uztraukumu par kādu situāciju, bet pamostoties viss ir atrisināts, tad tas ir zemapziņas ieguldījums! Rīts gudrāks par vakaru.

^{* Priming effect, piem., Ganegoda, Latham (2015). Robert Folger "The Effect of a Consciously Set and a Primed Goal on Fair Behavior". 55 (5) 789–807.}