Sešas kaitīgas domas, ko emocionāli inteliģenti cilvēki izslēdz no prāta  (1)

Emocionālā inteliģence (EQ), atšķirībā no tik bieži mērītā inteliģences koeficienta (IQ), vistiešākajā nozīmē skar cilvēka emocionālo stāvokli un domas, portālam "Bussiness Insider" norādījis pats Bredberijs. Tā sastāv no divām galvenajām prasmēm – personīgās kompetences un sociālās kompetences. Pirmā ir atbildīga par to, kā mēs kā indivīdi tiekam galā ar savām emocijām un uzvedību. Bet otra – sociālā kompetence – ir atbildīga par to, kādas ir mūsu saskarsmes spējas ar apkārtējiem cilvēkiem, lai saprastu noskaņojumu, uzvedību un motivāciju, kas noved pie kvalitatīvas savstarpējo attiecību veidošanas. Līdz ar to emocionālā inteliģence ikdienā palīdz mums būt veiksmīgākām.

Pārbaudot vairāk nekā miljona cilvēku emocionālo inteliģenci, Treviss Bredberijs atklājis, ka 90 procenti no augstus rezultātus sasniegušiem cilvēkiem ir arī emocionāli ļoti inteliģenti un apzinās savu iekšējo pasauli, kas neliedz sasniegt visu savu potenciālu. Emocionāli inteliģentākie ļaudis pelna vairāk, nekā emocionālo inteliģenci nesasniegušie ļaudis. Tāpat arī šie cilvēki biežāk tiek paaugstināti darbā, iegūst augstākas atzīmes studijās/skolā, kā arī izvairās no pašapziņu graujošām domām. Lūk, sešas "toksiskākās" domas, no kurām izvairās veiksmīgi un emocionāli apzinīgi cilvēki!

Cilvēki pēc dabas ir nepilnīgi. Bet, kad perfekcija ir mērķis, tu vienmēr tiec atstāts ar neizdošanās sajūtu, norāda Bredberijs. Tas bieži vien noved pie tā, ka nemitīgi sevi šausti un apdomā to, kas tad traucējis panākumiem, tā vietā lai izbaudītu tās lietas, ko tiešām izdevies sasniegt.

Pārāk daudz cilvēku ir ļāvušies iracionālajai domai, ka viņi ir nolemti vai nu panākumiem, vai neveiksmei, šo nevēlamo domu apraksta Bredberijs. Tāpēc nevajag ne mirkli šaubīties par to, ka liktenis ir izlemts, bet gan apzināties – tas ir tevis pašas rokās. Dažādu apstākļu vainošana un kļūdu meklēšana ir tikai vien attaisnojumi. Dzīvē var gadīties visādi – reizēm visas kārtis ir sliktas, bet reizēm tavās rokās būs vien dūži. Tevis pašas griba ir tā, kas sekmēs panākumus un izdošanos.

Tu vari darīt kaut ko bieži vai darīt kaut ko nepietiekami, bet savu darbību rāmēšana ar apzīmējumiem "vienmēr" vai "nekad" ir sevis žēlošanas paveids, tā Bredberijs. Šāda domāšana liek tev pašai ticēt, ka nekad nemainīsi savus paradumus, tāpēc izvairies no tā.

Lai ko arī kāds par tevi teiktu, tu nekad nebūsi tik laba vai slikta, kā kāds cits domātu. Protams, ir neiespējami "izslēgt" reakciju uz citu domām un sacīto, bet tu vari to visu uztvert ne tik nopietni, primāri nostādot to, ko par sevi domā tu pati. Pārējo viedoklis kļūs sekundārs, ja ticēsi savām spējām.

Pašapziņu krietni vien var iedragāt pagātnes neveiksmes un domas par to, ka tās noteikti kādreiz atkārtosies. Bredberijs šādās reizēs iesaka atcerēties un domāt par to, ka veiksme iet roku rokā ar spējām pacelties pāri neveiksmēm. Tāpēc, lai kaut ko sasniegtu, ir jāriskē, neļaujot domām par izgāšanos stāties ceļā.

Emocionālā inteliģence nozīmē spēju nošķirt faktus no fikcijas un paskatīties uz savām sajūtām objektīvi. Pretējā gadījumā emocijas valdīs pār reālo rīcību, ļaujot negatīvajām domām atturēt tevi no pilna potenciāla sasniegšanas.