Laiks pirms Ziemassvētkiem tradicionāli ir dažādu labdarības akciju bagāts, kad cilvēki daudz dāsnāk gatavi dalīties ar citiem – slimiem bērniem, veciem cilvēkiem, patversmēs mītošajiem dzīvniekiem. Tomēr ne visi spēj pieņemt līdzcilvēku palīdzību. Par to, kā to iemācīties, interviju ciklā "100 personības līdz Latvijas simtgadei" stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
"Katra mūsu līdzcilvēku palīdzība ir tāds pieskāriens viņa dzīvei un liktenim. Un ar to ir jābūt ļoti uzmanīgam. To es esmu iemācījusies, ka labdarība var arī nodarīt pāri. Nedrīkst nevienam uzbāzties ar savu labdarību, tas arī ir tāds sāpīgs puns.
Pirmajos gados mēs redzējām kaut kādu lietu, ka jāiet un jāpalīdz, bet cilvēks nemaz negrib, ka viņam palīdz. Viņam ir labi tā, kā ir. Nenāciet ar savu taisnību, ar savu labestību pie manis, vai ar savu pareizo dzīvesveidu, savu pareizo ārstniecību. Mēs, piemēram, redzam, ka kādam bērnam ir vajadzīga kaut kāda operācija, un mēs gribam viņam ieteikt un palīdzēt, bet viņa vecāks to nav gatavs pieņemt, tad es nedrīkstu uzbāzties. Un tad liekas – kā tā var, kā tā var?! Bet ar gadiem es saprotu, ka līdz tam, lai pieņemtu palīdzību, ir jāiziet ļoti ilgs ceļš," uzsver Dimanta, kura atzīstas, ka pati to ir piedzīvojusi, kad licies – viss ir jāizdara pašai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
