<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@claybanks1989">Clay Banks</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
30. novembris ir Andrejdiena, oficiāli ar šo dienu beidzas veļu laiks. Mūsu senči Andreja dienu svinējuši, nesot dāvanas veļiem un pareģojot nākotni. Gan meitas, gan puiši iet ciemos masku gājienos. Ap šo laiku sākas arī bluķu velšana. Pēdējā diena šajā gadā, kad meitas vēl var gaidīt preciniekus ierodamies!

Latviešu mitoloģijā Andrejdienas Saules un Mēness savstarpējā novietojuma raisītā enerģētika pielīdzināta saulgriežu dienām, kad esot īpaši labvēlīgs laiks zīlēšanai. Daudzi zīlēšanas veidi Andrejdienas vakarā ir tieši tādi paši kā Vecgada vakarā, galvenokārt tie saistās ar nākamā līgavaiņa vai līgavas noteikšanu. Visvairāk ar zīlēšanu nodarbojās jaunas meitas, lai noskaidrotu nākamā vīra vārdu.

Jaunavai šajā dienā vajadzēja pagatavot ēdienu, vakarā uzklāt galdu divām personām, novietot pie galda lielu spoguli (gaidāmā ciemiņa vietā) un iedegt pie spoguļa divas sveces. Ap pusnakti jāsēžas pie galda un jāaicina savu līgavaini piebiedroties. Ticēja, ka spogulī parādīsies līgavaiņa tēls, kurš ar savu nākamo sievu sarunās pavadīs visu nakti līdz saullēktam.

Tradīcijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit