"Maniem dēliem ir četri un seši gadi. Tēlaini izsakoties, vecākais ir "velniņš", jaunākais ir "enģelītis", tas ir raksturu ziņā, jo jaunākais ir jauks pret visiem, bet vecākais ir tāds nemiera gars un nāk prātā visādi jociņi, kas kaitē citiem. Vecākajam riebjoties jaunākais, jo viņš esot nesmuks. Es par šo nosmaidu pie sevis, jo abi ir simpātiski puisīši (tas nav tikai mans personiskais viedoklis). Abi gan plēšas, gan spēlējas. Ir bijušas situācijas, kad viens otru glābj, tāpēc pieļauju, ka nepatika ir tikai ārēja, bet dziļi sirdī tomēr viens otru mīl.
Man nepatīk tas, ka vecākais bieži izsakās slikti par jaunāko, saka, ka es viņu nemīlu brīžos, kad neļauju iet pusplikam ārā vai spēlēt spēles pārāk ilgi, jo labi vecāki to ļautu. Saprotu, ka tā ir manipulācija, bet acīmredzot viņa galvā ir haoss, es laikam neesmu ieaudzinājusi pareizās vērtības. Abiem dēliem bieži saku, ka mīlu, samīļojamies. Ko lai es daru, jo es saprotu, ka kaut kas trūkst?" pēc padoma taujā divu dēlu mamma.