Taču dzīvē katram pienāk brīdis, kad gribas baltam, skaidram būt, gribas raizes un grūtsirdību atstāt kaut kur tālu prom un ieelpot gaismu! Tīru, baltu, spožu gaismu, sevi pārradīt no jauna, sevī atdzimt no jauna. Ap Ziemassvētku laiku tas ir īpaši jūtams.
Viena no iespējām sevi pārradīt no jauna ir pirtī. Tā ir īpaša vieta, kur katrs netraucēti var sadzirdēt sevi, sajust sevi un atstāt pagātnē visu, kas vairs nav vajadzīgs šodienai. Vai vēlies pamēģināt atkal iemācīties ieelpot gaismu? Tad nāc man līdzi!
Pirms došanās uz pirti ir skaidri jāapzina pirtī iešanas mērķis. Tā var būt vienkārša sildīšanās, tā var būt rūdīšanās, tā var būt arī parasta mazgāšanās. Šodien iesim pirtī ar mērķi apzināti saklausīt sevi, apzināti ieelpot gaismu, sevi pārradot no jauna.
Savu gaismas rituālu (sauksim to tā) ieplāno laikus. Malā noliec steigu un pasaulīgās lietas, jo šis būs laiks tev pašam. Ja šo rituālu esi uzticējis vadīt zinošam pirtniekam, viņš būs parūpējies par visu un viņš būs tavs skolotājs un ceļabiedrs gaismas rituālā, taču tikpat labi savu rituālu tu vari novadīt pats.
Sagatavo kāju vanniņu – tajā, līdzīgi kā tējas krūzē, saliec zāļu un ziedu tējas, pieber nedaudz sāls un ielej stipri siltu ūdeni. Sagatavo sev arī mīļāko zāļu tēju lielā krūzē, jo uzņemt šķidrumu pirtī iešanas starplaikos ir ļoti nepieciešams. Un tagad apsēdies, iemērc kājas vanniņā, iemalko tēju un vēlreiz pārdomā pirtī iešanas mērķi.
Kad pēdas sasilušas un tēja iemalkota, dodies pirtī. Ej pirtī kails, jo tikai tā tavs ķermenis maksimāli spēs paņemt visu, ko pirtiņa sniedz. Arī tad, ja pirtī iesi kopā ar pirtnieku, atceries un zini, ka tavs ķermenis ir tavas dvēseles templis un tu pats to esi izvēlējies kā vislabāko un vispiemērotāko šīs dzīves uzdevumu veikšanai. Tas ir vislabākais iespējamais ķermenis tev šobrīd! Skaisti, vai ne?
Pirtiņā sildoties, vislabāk būs, ja uz lāviņas apgulsies. Kā? Vispirms uz vēdera vai uz muguras – tas ir tavā ziņā. Galvā atceries uzlikt pirts cepuri, kam jābūt no bieza materiāla, lai galva pēc iespējas ilgāk būtu vēsumā. Pēdas, savukārt, ir nepieciešams turpināt sildīt, vari tās pat sasliet pret sienu. Pie pareizas pirts siltuma un mitruma attiecības pirtiņā ir viegli elpot, organisms pirts vidi atpazīst par draudzīgu un ķermenis sāk rāmi silt un svīst. Un tas ir mūsu galvenais uzdevums – dziļi izsilt, atveseļojot ķermeni un vēlāk arī garu. Kad izsildīta viena puse, vēders vai mugura, apgriezies un sildi otru pusi.
Pirts telpu vari atstāt brīdī, kad prātā pirmo reizi ienāk doma to darīt. Organisms zina, ko jūt, tāpēc ilgāka sildīšanās šajā reizē nav nepieciešama.
Pēc pirtiņas dodies skaloties siltā ūdenī, jo viss, ko ķermenis ir izsvīdis, tam vairs nav nepieciešams. Rāmi ietinies dvielī vai halātā un dodies atpūsties, atceroties par tējas dzeršanu.
Otrajā reizē pirts telpā vari doties ar paša sagatavotu vai iegādātu ķermeņa skrubi. Ķermeņa skrubja uzdevums ir palīdzēt ādai maksimāli dziļi attīrīties. Augu pulveros esošās vielas katra veiks savu darbu, un attīrīšanās process būs iekustināts. Noskrubē sevi viscaur, skrubējot vizualizē, kā, ar katru roku veicot berzēšanas kustību, tu no sevis izberz nogurumu, steigu, grūtsirdību, nespēku un visu citu, kas šajā brīdī tev traucē, – tu radi savu ķermeni no jauna. Kādā vietā gribējās noskrubēties ilgāk, kaut kur saniezējās tik ļoti, ka gribas kasīt un berzēt vēl un vēl? Viss pareizi, tu neapzināti jūti vietas, kur vajadzīgs attīrīties vairāk. Esi šeit, sajūti sevi šobrīd un tagad.
Pēc skrubēšanās posma atkal vari doties noskaloties. Viss smagais, pelēkais, grūtsirdīgais sajūtu mākonis skalojas nost no tevis, pie tavām kājām sašķīstot sīkās daļās un pazūdot nebūtībā. Tas vairs nav tavs.
Ja ir vajadzība, vari atkal atsēsties krēslā un iemalkot tēju. Sajūti sevi. Ir citādi, vai ne? Bet ne līdz galam. Ārēji it kā tīrs, bet iekšējs smagums vēl jaušams. Tāpēc nu būs jādodas pirtiņā sevi iztīrīt arī no iekšpuses.
Trešajā reizē ejot pirtiņā, tev būs vajadzīgas arī slotiņas, lai varētu sevi izpērt un izčubināt, taču galvenais uzdevums būs atcerēties, kā tas bija, kad reiz varējām ieelpot gaismu!
Atgulies uz lāviņas un aizver acis. Ieelpo. Sajūti sevi. Sajūti pirts telpu visapkārt. Sajūti siltumu, kā tas apņem tavu ķermeni – viegli, mīļi, patīkami. Sasmaržo slotiņas. Saklausi sevi. Saklausi, kā kuras uguns krāsniņā, un sajūti, kā noslīd pirmā sviedru lāse pār tavu ķermeni. Varbūt tā ritot saplūst ar kādu nākamo? Ieelpo. Apzināti ieelpo vēlreiz. Tu esi šeit. Tu mācies elpot. Vizualizē, kā ar katru elpas vilcienu tevī ieplūst gaisma. Vispirms vieglāk un tīrāk kļūst galvai un pleciem, tad pludini gaismu dziļāk.
Elpojot izgaismo sevi it kā no iekšpuses, pamazām piepildies ar gaismu. Tavas rokas kļūst vieglas un rodas sajūta, ka plaukstas ir daudz lielākas, varošākas, pieplūdušas ar neredzamu spēku. Reizē ar gaismas ieelpošanu vizualizē, kā pa kājām tevi atstāj viss pelēkais, kas nav tavs. Tam vairs nav vietas tavā gaišajā ķermenī, un tas pamet tevi. Ļaujies. Laid. Palaid.
Varbūt tu jūti, ka tev kaut kas sāp, ka ir kāda vieta ķermenī, kas ir smaga un nepakļaujas gaismai. Tad iztēlojies, ka sāc ieelpot gaismu tieši caur šo vietu. Jā, spožais gaismas stars lai izlauž ceļu un izklīdina tumšo sabiezējumu. Varbūt šis sabiezējums ir tavas neizdzīvotās emocijas, tavas nepiepildītās cerības? Laid tās. Pat, ja pār vaigu norit asara, laid. Tā ir zīme, ka tu tikko lēnītēm esi sācis sevis dziedināšanas procesu. Tevī dzīst rētas, aizvainojumi. Viss piepildās ar spožu, baltu gaismu. Piepildās ar brīvību, spēku, vieglumu! Kad sajūti sevi brīvu, vieglu un spēka pilnu, atver acis. Tu esi cits! Tevī ir gaisma.
Tālāk, sirsnīgi samīļojot, vari sevi apčubināt ar pirtsslotām. Lai katrs pirtsslotas pēriens tevī ienes dzīvesprieku, laimi, veselību un pateicību par šo brīdi, par šo dzīvi! Ja vēlies, pēc pēriena vari iekrist baltajā, pūkainajā sniegā. Sajūti, kā mīļā māte Daba un tu esat viens vesels!
Pēc sniega procedūras gan atkal pirtiņā sasildies, un šis ir brīdis, kad vari palutināt savu ķermeni ar medu.
Un pasaki paldies pirtiņai, sev un baltajai gaismai, kuru apsolies ielaist sevī biežāk, jo tagad tu zini, kā!