Tomēr būtiski būtu saprast vienu – dažkārt pat aiz šķietami vispamatotākajām izvēlēm vai darbībām slēpjas pavisam kas cits, kas mudina mūs rīkoties tā un nekā citādi. Vairāku gadu desmitu pētījumi psiholoģijā apliecina, ka cilvēki savās darbībās ir visai neizskaidrojami – pat sev pašiem. Turpinājumā piecas sakarības, kas paskaidro mūsu darbības un lēmumus.
Mēs piekrītam populārākajam viedoklim, pat ja zinām – tas ir maldīgs
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika veikts kāds interesants pētījums, kurā dalībniekiem no trīs novilktām līnijām bija jānosaka garākā. Jāpiebilst, ka viena no tām skaidri un gaiši izcēlās uz pārējo divu fona ar to, ka ir garāka.
Katrā noteikšanas reizē, viens dalībnieks tika ieskauts domubiedru grupā, kurā visi pārējie pārliecinoši apgalvoja, ka garākā līnija ir tā, kura absolūti nebija visgarākā no trim. Rezultāti bija interesanti – trīs ceturtdaļas no dalībniekiem piekrita apkārtējai grupai vismaz vienu reizi (vienam dalībniekam vairākkārt bija jānosaka, kura no visām ir garākā līnija).
2005. gadā psihiatrs un neirologs Gregorijs Berns atkārtoja šo pašu eksperimentu, iegūstot ļoti līdzīgus rezultātus. Vien pētījuma laikā Berns skenēja arī dalībnieku smadzenes, pārliecinoties, ka tieši apkārtējo viedoklis licis mainīt uzskatus par realitāti. Tikmēr tie, kuri savu viedokli nemainīja, izjuta emocionālo diskomfortu.
Vientulība un garlaicība ir daudz sāpīgāka nekā elektrošoks
Mēs pamanām tikai tās lietas, kurām ļoti pievēršam uzmanību
Mēs nosodām visus citus daudz spēcīgāk nekā sevi pašu
Mēs uzvedamies daudz neētiskāk, kad esam daļa no anonīmas grupas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit