Kaut arī ķekatās iešana dažādos novados sākas jau Mārtiņos, Ziemassvētki ir īstākais maskošanās laiks. Lai arī tu pagūtu sarūpēt sev masku, par mūsu maskošanās tradīcijām uzrunājām Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūra vadošo pētnieci, Dr. Biol., Mag. Phil. Aīdu Rancāni.
Masku gājieni sākas jau pirmajā Ziemassvētku vakarā. Tie var turpināties visos svētajos vakaros (12 dienas pēc ziemas Saulgriežiem). Salīdzinot ar rudens perioda maskošanos, masku gājieni kļūst trokšņaināki, skaļāki, tajos iezīmējas cīņas motīvi. Ziemas masku gājieniem ir raksturīgas dzīvniekveidīgās maskas – Lācis, Zirgs, Dzērve, Vilks, Kaza u.c. Šie mītiskie dzīvnieki ir saistīti ar spēju šķērsot robežas un ceļot uz viņsauli pēc auglības vai citiem labumiem, tie veic vidutāja funkciju starp divām pasaulēm. Līdztekus dzīvnieku maskām parādās arī dažādas cilvēkveidīgās maskas – Jaunais pāris, Garā sieva, Mazais vīriņš, Čigāns, Žīds, Skursteņslauķis, Dakteris, Dzīvais mironis u.c. Gājiena dalībnieces ir arī priekšmetus vai objektus atveidojošas maskas – Siena guba, Kūlītis, Siets, Maiss, Slota u.c. Var būt jaukta tipa maskas – Jātnieks uz zirga, Muzikants uz siena kaudzes, Lācis ar vadātāju u.c.
Ziemassvētku masku gājiena dalībniekus dažādos novados dēvē atšķirīgi: Latgalē tie ir čigõni, ķigõni, kaladnīki, ražyni, dādi, galenkas, pakukas, spūki, kaitas, koitas, kaitys, talderi, ubagi, lõču vodõtõji, Vidzemē – tatari, totari, čigāni, bubuļnieki, jokupēteri, Zemgalē – danča bērni, čigāni, ķēmi, žīdi, dēdas, ķinķēziņi, stiķi, lācēni, Kurzemē – būzuļi, miežvilki, čigāni, spokstiņi, buki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
