Čigāniete, Dzīvais mironis vai Kaza? Kā mūsu senči savulaik ķekatās gāja  (3)

Masku gājieni sākas jau pirmajā Ziemassvētku vakarā. Tie var turpināties visos svētajos vakaros (12 dienas pēc ziemas Saulgriežiem). Salīdzinot ar rudens perioda maskošanos, masku gājieni kļūst trokšņaināki, skaļāki, tajos iezīmējas cīņas motīvi. Ziemas masku gājieniem ir raksturīgas dzīvniekveidīgās maskas – Lācis, Zirgs, Dzērve, Vilks, Kaza u.c. Šie mītiskie dzīvnieki ir saistīti ar spēju šķērsot robežas un ceļot uz viņsauli pēc auglības vai citiem labumiem, tie veic vidutāja funkciju starp divām pasaulēm. Līdztekus dzīvnieku maskām parādās arī dažādas cilvēkveidīgās maskas – Jaunais pāris, Garā sieva, Mazais vīriņš, Čigāns, Žīds, Skursteņslauķis, Dakteris, Dzīvais mironis u.c. Gājiena dalībnieces ir arī priekšmetus vai objektus atveidojošas maskas – Siena guba, Kūlītis, Siets, Maiss, Slota u.c. Var būt jaukta tipa maskas – Jātnieks uz zirga, Muzikants uz siena kaudzes, Lācis ar vadātāju u.c.

Ziemassvētku masku gājiena dalībniekus dažādos novados dēvē atšķirīgi: Latgalē tie ir čigõni, ķigõni, kaladnīki, ražyni, dādi, galenkas, pakukas, spūki, kaitas, koitas, kaitys, talderi, ubagi, lõču vodõtõji, Vidzemē – tatari, totari, čigāni, bubuļnieki, jokupēteri, Zemgalē – danča bērni, čigāni, ķēmi, žīdi, dēdas, ķinķēziņi, stiķi, lācēni, Kurzemē – būzuļi, miežvilki, čigāni, spokstiņi, buki.

Masku nosaukumi var būt saistīti ar skandēto dziesmu refrēniem (talderi, kaladnīki, kaļadi, tatari, totari), masku jautrajām izdarībām un jokiem (jokupēteri, kaitas, koitas, stiķi), senču kultu un garu pasauli (ķēmi, spokstiņi, ķiņķēziņi, dādi, spūki). Tie var pārņemt galvenās maskas nosaukumu (čigāni, žīdi, ubagi, lõču vodõtõji, lācēni, miežvilki, buki) vai svētku nosaukumu – dažos Zemgales novados Ziemassvētku vakaru sauc arī par Danča vakaru, bet maskotos, kas ierodas šajā vakarā, – par danča bērniem. Katrā novadā arī masku gājiena dalībnieku teksti un izdarības var nedaudz atšķirties.

Masku gājiens var sastāvēt no viena tipa maskām, piemēram, Mazie vīriņi, Meža gari (Vidzeme), Miežvilki (Kurzeme), Dzērvju un Starku gājieni (Vidzeme, Latgale), iespējams, arī dādi un galenkas (Latgale). Biežāk gan sastopami masku gājieni, kuros piedalās dažādu veidu maskas. Piemēram, čigānu barā būs kāds Čigāns, Čigāniete ar bērnu, Velns, Mācītājs un Nāve, Dzērve, Lācis, Āzis, Zirgs, Vilks un Kaza, Sietiņš, Garā bāba, Mazais vīriņš u.c.