Par to, kādēļ "dakterim Bērziņam" nav vietas svētkos, par to, cik svarīgi ir turēt solījumus un kāpēc bērniem nedrīkst nolaupīt svētkus, stāsta ģimenes attīstības un kultūras centra "Alise" vadītāja, sociālā pedagoģe Vineta Preisa.
Advente, atšķirībā no citu svētku gaidīšanas laika, tiek sadalīta četrās daļās, īpaši atzīmējot katru no četrām svētdienām pirms Ziemassvētkiem. Plaši izplatīta tradīcija bērniem ir adventes kalendāri, kur visu adventes laiku katra diena ar kaut ko tiek atzīmēta. Bērni gaida Ziemassvētkus un skaita dienas līdz svētku vakaram, kad priecāsies pie eglītes un saņems dāvanas. Taču ne visās ģimenēs šis laiks tiek veltīts pozitīvām svētku gaidām. No bērnības paši atceramies pārsvarā bērnudārzu audzinātāju stāstīto, ka Ziemsvētku vecīša maisā var atrasties ne tikai dāvanas, bet arī žagari, kas tiktu izmantoti ne jau floristikas kompozīcijās, bet nepaklausīgo bērnu pārmācīšanai – pērienam ar žagariem visu pārējo bērnu priekšā.
Pat biedējoši iedomāties tādu ainu realitātē, ka bērns tiešām saņemtu publisku pērienu svētku sarīkojuma laikā. "Ļoti ceru, ka šie stāsti tika izmantoti vien bērnu pabiedēšanai. Tomēr šis scenārijs tik ļoti ir iedzīvojies daudzu apziņā, ka savu dzīvotspēju apliecina arī mūsdienās. Bieži vecāki un pedagogi joprojām izmanto veco "labo" metodi, ka par sliktu uzvedību var dāvanu vietā saņemt žagarus, pat dziļāk neaizdomājoties par šīs biedēšanas sekām," norāda Preisa.
Bērnu bieds – liegums izklaidēties
Solījumi, solījumi…
Ir arī tādi vecāki, kas tikai biedē, bet nekad neizpilda savus solījumus. Distancējoties no tā, ka tiešām kādam dāvanu vietā būtu jāsaņem reāli žagari, vecākiem tomēr savi solījumi būtu jāpilda. Ja vecāki tikai bārstās ar tukšu biedēšanu, tad viņi iegūst vien bērna secinājumus, ka vecākiem nevar ticēt. Vērojams, ka šāda tipa vecāki var pastāvīgi runāt par dažādiem aizliegumiem, kam nekad neseko reāla darbība. Pie kam, iespējams, šie aizliegumi tiek izteikti vien tad, ja kāds cits to dzird, tādējādi it kā demonstrējot savu stingrību, kaut paši un bērni zina pretējo.
Ziemassvētku gaidas ir laiks, kas daļā sabiedrības tiek dēvēts arī par kluso laiku, kad vajadzētu ierobežot skaļas izpriecas un pievērsties savas iekšējās pasaules sakārtošanai. Citiem šis laiks saistās galvenokārt ar dažādu aktivitāšu organizēšanu un dalību saviesīgos pasākumos. Bērni skolās un dārziņos mācās dzejolīšus, ko deklamēt pie eglītes Ziemassvētku vecītim, lai dabūtu dāvanas. Tiek rakstītas arī vēstules Ziemassvētku vecītim par savām vēlmēm un cerībām uz brīnumu. Lai arī katram savādāks, tomēr adventes laiks ir īpašs ar kāda brīnuma gaidām. Uz brīnumu cer ne vien bērni, bet arī pieaugušie, arī tad, ja par to nerunā. Tāpēc ir skumji, ja šis skaistais gaidīšanas laiks tiek bojāts ar biedēšanu ar žagariem vai ar to, ka bērni paliks bez dāvanām, bez eglītes u.c., uzsver Preisa.
Nenoliedzami jautājumi par bērnu disciplīnu un pienākumu izpildi sabiedrībā un arī daudzās ģimenēs kļūst aizvien aktuālāki. Tāpēc it kā ir saprotama vecāku un pedagogu vēlme kaut kā censties disciplinēt bērnu, izmantojot, viņuprāt, iedarbīgus draudus. "Tomēr nedomāju, ka ieguvums no šādas biedēšanas ir ar pozitīvu zīmi. Bailes nemotivē bērnu uz pozitīvām darbībām, bet drīzāk var radīt nevēlēšanos darīt kaut ko vispār. Ja nu kaut kas neizdosies, ja nu kļūdīšos?" atzīmē sociālā pedagoģe.
Labā disciplinēšana pirmssvētku laikā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
