Koksaki vīruss ir infekcijas slimība, kas nu pāris mēnešus satrauc gana daudz bērnudārza vecuma bērnu vecākus. Un satrauc ne tikai tas, kas tā par slimību un kā ar to cīnīties, bet gan tās izplatības ierobežošana, proti, vai bērnudārziem nebūtu jāizsludina karantīna un jāveic īpaši epidemioloģiski pasākumi. DELFI vērsās kāda satraukta mamma, uz kuras uzdotajiem jautājumiem atbildes meklējām Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
"Jautājums ir sekojošs: vai pašlaik pastāv kādi noteikumi karantīnai bērnudārzā? Vīrusa saslimšanas gadījumu slieksnis, kas uzskatams par epidēmiju? Ir tā, ka pašlaik daudzos bērnudārzos mazi bērni slimo ar Koksaki vīrusu (epideomoloģija: diareja, izsitumi ap muti, uz pēdām, plaukstām, drudzis utt.), bet vecāki tiek stādīti fakta priekšā – dārziņā ir vīruss! (Paldies par raizēm, ka vismaz painformējāt!) Tāpēc arī ir jautājums, vai tagad pastāv tādi mehānismi kā karantīna? Kas to nosaka un uzrauga?
Iepriekš pateicos, ja spēsiet palīdzēt, domāju, daudziem vecākiem būs līdzīgi jautājumi, jo no rīta laist uz dārziņu bērnu, kur klejo šāds vīruss… Un neviens neko nepaskaidro, vai būs dezinfekcija/karantīna utt. Kā nabagiem vecākiem strādāt, zinot, ka bērns tiek pakļauts teorētiskiem un ļoti iespējamiem draudiem inficēties un kārtējo reizi mocīties?" saņēmām šādu mammas vēstuli.
Atbild SPKC Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Jansone:
"Ministru kabineta noteikumos "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu" ir noteikts, ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņem bērnus ar infekcijas slimību pazīmēm (caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta (virs 37,5 °C) ķermeņa temperatūra, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana)), izņemot gadījumus, kad pakalpojuma sniegšanas vietā tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni vai pakalpojuma sniedzējam ir iespējas nodrošināt slimā bērna izolāciju atsevišķā telpā ar nepārtrauktu ārstniecības personas uzraudzību. Tāpat noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā netiek uzņemti bērni ar pedikulozi.
Gadījumos, kad bērnam ir infekcijas slimības pazīmes, izglītības iestādes personāls laikus informē vecākus par to, ka bērni ar šādām pazīmēm var netikt uzņemti pakalpojuma sniegšanas vietā.
Savukārt tādās pirmsskolas pakalpojumu sniegšanas vietās, kur bērni uzturas visu diennakti, tiek nodrošinātas telpas bērnu īslaicīgai izolācijai infekcijas slimību gadījumos.
Gadījumā, ja bērns nav apmeklējis pakalpojuma sniegšanas vietu infekcijas slimību pazīmju dēļ vai arī, ja bērns ir slimojis ar infekcijas slimību, ģimenes ārsts izsniedz izziņu vecākiem pakalpojuma sniedzēja informēšanai par bērna veselības stāvokli un, ja nepieciešams, rekomendācijām turpmākai bērna aprūpei pakalpojuma laikā.
Pakalpojuma sniedzējiem ir jāizstrādā iekšējās kārtības noteikumi, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus jāiepazīstina ar tiem bērna vecākus.
Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 36.1 pantu, ja izglītības iestādē ir konstatēta infekcijas slimība, kura nav uzskatāma par bīstamu, karantīnas pasākumus infekcijas izplatīšanās novēršanai nosaka attiecīgās iestādes vadītājs pēc ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikuma. SPKC epidemioloģi tiek iesaistīti pretepidēmijas pasākumu organizēšanā reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību gadījumā.
Sakarā ar to, ka Koksaki vīrusu izraisītās slimības (izņemot meningītu un encefalītu) nav pakļautas reģistrācijai, nepieciešamos pasākumus izglītības iestādē organizē iestādes vadītājas, konsultējoties ar ārstniecības personu. Informācija par enterovīrusu, tostarp Koksaki vīrusu izraisītajām slimībām ir pieejama SPKC mājaslapā.
Koksaki vīrusi pieder lielai enterovīrusu grupai un var izraisīt dažādas, pārsvarā vieglas, klīniskās izpausmes, piemēram, plaukstu, pēdu un mutes slimību. Inficēšanās ar vīrusu visbiežāk notiek, saskaroties ar slimas personas izdalījumiem, piemēram, siekalām, krēpām, gļotām vai izkārnījumiem. Inficēšanās iespējama arī saskaroties ar slimnieka ādas izsitumu saturu. Infekcijas izplatību veicina tieša personu saskare.
Par vīrusu plašāku informāciju, ko sniedz Bērnu slimnīcas ārsti, lasi šeit.
Persona parasti ir infekcioza pirmajā slimības nedēļā, savukārt vīruss var izdalīties līdz divām nedēļām. Specifiskas ārstēšanas nav, tikai simptomātiska. Profilakses pamatā ir roku mazgāšana ar ziepēm, it īpaši pēc saskares ar pacientu vai pacienta skārtām virsmām. Ieteicams izvairīties no pieskaršanās ar netīrām rokām acīm, degunam un mutei, kā arī izvairīties no tuva kontakta (skūpstīšanas, apskaušanas un ēšanas no viena trauka) ar inficētiem cilvēkiem. Bieži lietojamie priekšmeti (bērnu rotaļlietas, durvju rokturi) un pārējās virsmas ir jādezinficē."