Speciālists skaidro urīna krāsas nozīmi un pazīmes veselības problēmām

"Protams, laikmetā, kad esam aprīkoti ar dažādām palīgtehnoloģijām un vairāk paļaujamies uz to, ko mums rāda mašīnas, ultraskaņas iekārtas, datori, laboratorijas analīzes, šāda veida izmeklējumi vairs nespēlē tik lielu lomu. Senākos laikos ārsti savu pacientu izpētīja no matu galiņiem līdz papēžiem, novērtēja urīna krāsu, iztaustīja. Šobrīd arī pati sabiedrība vairs nepieprasa tamlīdzīgus izmeklējumus, jo svarīgāk šķiet veikt magnētisko rezonansi, cerot, ka tā varēs ātrāk nonākt pie meklētās atbildes. Tikai jāatceras, ka medicīnas pamatprincips joprojām ir noteikt iespējamo diagnozi, pirmkārt, pēc tā, ko ārsts saklausa, saskata savā pacientā, viņu objektīvi izmeklējot, bet modernās diagnostikas metodes mums nāk palīgā, lai diagnozi apstiprinātu," saka Lietuvietis.

"Cilvēka organismā vieni no galvenajiem elementiem ir ūdens, slāpeklis, kas pārsvarā atrodas olbaltumvielās. Nieres savukārt nodrošina vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu, piešķirot urīnam tam raksturīgo nokrāsu. Ja vielmaiņas galaprodukti netiek izvadīti pietiekami labi, vielmaiņa ir traucēta – urīns var būt pārāk caurspīdīgs, blāvs, kas vedina pārsvarā uz divām domām – vai nu cilvēks dzēris ļoti daudz šķidruma, vai arī viņam ir nieru nepietiekamība. Pacientiem ar aknu problēmām arī mainās urīna krāsa," skaidro Lietuvietis.

Viņš mudina katru, kurš šādas krāsu pārvērtības piefiksē, vērsties pie ārsta un sākt meklēt iemeslu. Arī medikamenti var ietekmēt urīna krāsu, dažādas antibiotikas, ko lieto urīnceļu ārstēšanai, pastiprina krāsu. "Tomēr svarīgāk par pašas krāsas preparēšanu ir spēt saprast un novērtēt, ka jebkuras urīna krāsas maiņa ir būtisks veselības izmaiņu rādītājs, kam jāpievērš uzmanība."

Nevainīgākais attaisnojums, ja urīnam ir sarkana nokrāsa, parasti ir – bet es taču vakar ēdu bietes. Tā, protams, varētu būt, tomēr Lietuvietis uzsver, ka asins piejaukums urīnam (kas arī dod sarkanu nokrāsu) ir nopietns brīdinājums par iespējamiem bojājumiem urīnceļos, iespējams, ir iekaisums, varbūt iemesls ir cits – onkoloģiska slimība. "Nevajadzētu meklēt atrunas, kādēļ atlikt vizīti pie ārsta. Katrā ziņā pēc biešu ēšanas urīns noteikti nebūs asins sarkanā krāsā, drīzāk būs cita, iespējams, rozīgāka nokrāsa," piebilst Lietuvietis

Mūsdienu cilvēks visbiežāk strādā vidē, kur darbojas kondicionieri, ir ļoti sauss gaiss, tātad mēs vēl papildus zaudējam šķidrumu, ko vajag kompensēt, vidēji ikdienā izdzerot līdz diviem litriem ūdens. Veselam cilvēkam nevajag uztraukties, ka, dzerot daudz ūdens, kaut kādā mērā varētu kaitēt nierēm, liekot tām strādāt ar lielāku jaudu. Ierobežojumi attiecībā uz šķidruma patēriņu ikdienā jāievēro vienīgi tiem, kam ir sirds slimības, dialīze, nieru nepietiekamība. Taču tikpat svarīgi ir arī urīnu izvadīt, neaizturēt organismā, lai atšķaidītā veidā tiktu izvadītas daudzas vielas un vielmaiņas galaprodukti.

Ja urīns izteikti veidojas nelielām porcijām un bieži, ir vāja urīna strūkla, vīriešiem būtu jāpārbauda prostatas veselība. Savukārt samazināts urīna daudzums mudina domāt, ka urīnceļi ir nosprostoti ar nierakmeņiem vai kādu procesu, kas jāārstē un jānovērš.

Pašlaik aktuāla ir arī salīdzinoši jauna diagnoze "pārlieku aktīvs urīnpūslis". "Pacientam ir pēkšņa un bieža nepieciešamība urinēt, urīnpūslis ieņem pastiprinātu tonusu. Iemesls ir tas, ka urīnpūsli veidojošais muskulis neļauj atslābināties un uzņemt urīnu pietiekamā daudzumā, tāpēc jau pie 100-150 gramiem uzkrāta urīna ziņo, ka jāiet uz tualeti. Šo problēmu ārstē ar medikamentiem, kas atslābina urīnpūsli, samazinot urīnpūšļa muskuļa tonusu," stāsta Lietuvietis.

Bezkrāsas, caurspīdīgs – visticamāk cilvēks lieto ļoti daudz ūdens. Ja tas tā nav, tad no medicīniskā viedokļa caurspīdīgs urīns vedina domāt par nieru nepietiekamību.

Bāli dzeltens – normāls, veselīgs cilvēks, kurš ikdienā pietiekamā daudzumā uzņem šķidrumu.

Tumši dzeltens – urīns ir koncentrētāks, tomēr arī gluži normāls. Tiesa, vērts padomāt par papildus ūdens dzeršanu – organismam tā nepietiek.

Zeltainā dzintara vai medus krāsā – ķermenis sauc pēc ūdens. Steidzami padzeries.

Sīrupa vai alus brūnā tonī – mēdz būt aknu slimību vai spēcīgas dehidrācijas gadījumos. Ielej sev glāzi ūdens un pieraksties pie ģimenes ārsta vai urologa.

Rozā vai sarkanīgs – vai gadījumā nesen nav ēstas sarkanās bietes, mellenes vai rabarberi? Bietēs un vēl dažos augos patiešām ir viela betanīns, kas urīnu varētu iekrāsot. Pavēro, kā tonis mainās nākamajā tualetes apmeklējuma reizē. Asins piejaukums urīnam savukārt var būt nopietns iemesls kādai veselības problēmai, piemēram, nieru slimībām, urīnceļu infekcijām, arī audzējiem vai prostatas problēmām vīriešiem. Pastāsti par to savam ārstam.

Oranžs – pārāk maz šķidruma ikdienā, aknu darbības traucējumi, žultsvadu problēmas. Tāpat pie vainas varētu būt kāda pārtikas krāsviela, ko uzņēmi līdz ar uzturu.

Zils vai zaļš – nebrīnies, arī tādā krāsā mēdz būt urīns. Parasti retu ģenētisko slimību gadījumos vai arī, lietojot specifiskus medikamentus, kādas slimības ārstēšanai. Par to, vai urīna neparastā nokrāsa tavā gadījumā ir pieļaujama un normāla, atbildēs ārsts.

Putojošs – ļoti iespējams, caur nierēm pastiprināti izdalās olbaltumvielas. Tātad var būt traucēta nieru darbība. Tam jāpievērš uzmanība.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība". Lasi jaunāko numuru!