Foto: PantherMedia/Scanpix
Antīkajā pasaulē un senajā medicīnā pirms vairākiem gadu tūkstošiem pacienta urīna krāsas apskate (uroskopija) bija viena no galvenajām ārstiem pieejamām diagnostikas metodēm, kas ļāva spriest par izmaiņām cilvēka organismā. Arī mūsdienās pēc urīna nokrāsas var uzzināt, vai ikdienā pietiekamā daudzumā uzņem šķidrumu jeb organismam tā katastrofāli trūkst. Tāpat tā var palīdzēt saprast, ka radušās veselības problēmas un ir laiks doties pie ārsta. Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis.

"Protams, laikmetā, kad esam aprīkoti ar dažādām palīgtehnoloģijām un vairāk paļaujamies uz to, ko mums rāda mašīnas, ultraskaņas iekārtas, datori, laboratorijas analīzes, šāda veida izmeklējumi vairs nespēlē tik lielu lomu. Senākos laikos ārsti savu pacientu izpētīja no matu galiņiem līdz papēžiem, novērtēja urīna krāsu, iztaustīja. Šobrīd arī pati sabiedrība vairs nepieprasa tamlīdzīgus izmeklējumus, jo svarīgāk šķiet veikt magnētisko rezonansi, cerot, ka tā varēs ātrāk nonākt pie meklētās atbildes. Tikai jāatceras, ka medicīnas pamatprincips joprojām ir noteikt iespējamo diagnozi, pirmkārt, pēc tā, ko ārsts saklausa, saskata savā pacientā, viņu objektīvi izmeklējot, bet modernās diagnostikas metodes mums nāk palīgā, lai diagnozi apstiprinātu," saka Lietuvietis.

Urīna krāsa – uztura un veselības indikators

Sarakstu karuselisVeselīgs uztursUrīnceļu infekcija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit