Šoreiz stāsti būs divi, abi ar laimīgām beigām un pamudinājumu līdzcilvēkiem aizdomāties par dzīves vērtībām, jo īpaši šajā pirmssvētku laikā, kad pavisam neapzināti visi kļūstam mīļāki, labestīgāki, dāsnāki.
Kaut tā būtu visu gadu… Hugo un Maksims, un viņu vecāki toties ir pateicīgi tiem labajiem cilvēkiem, kuri palīdzēja puišiem veiksmīgāk iekļauties skolā, draugu pulciņā un jau pierādīt, cik svarīgs cilvēkbērnam var būt viens mazs, digitāls aparātiņš, kas ļauj dzirdēt. Jā, tie, kuriem dzirdes problēmu nav, pat nespēj iedomāties un pa īstam novērtēt šo dāvanu – dzirdēt putnu skaņas, noslēpumu, ko draugs iečukst ausī, skolotājas stāstījumu par senajiem cilvēkiem, dzirdēt mammas lūgumu palīdzēt, lai neteiktu, ka "tu ignorē".
Hugo – futbolists un labākais lasītājs
Maksims – stāstnieku ķēniņš no Nirzas
Gada beigas – labdarības laiks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit