Viens Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) pieņemts lēmums ietekmē simtiem ģimeņu. Dažs to klusībā pacieš, dažs mēģina dzirdīgas ausis sasniegt citādākā veidā. Mamma Anete Bendika, kuras ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām, pēc viena tālruņa zvana no slimnīcas bija sašutusi, jo izrādās, ka bērns nevarot rindā gaidīt uz vairākiem speciālistiem vienlaikus. Mamma nelūgsies, viņa patiesībā nevaino BKUS, bet mūsu veselības sistēmu kopumā.
Anete savas pārdomas un viedokli atklāja feisbukā, bet viņa ir izveidojusi arī savu blogu, kurā attaino dzīvi Latvijā ar īpašāku bērniņu:
"Man tikko zvanīja no Bērnu slimnīcas Gaiļezera novietnes, lai "apdeitotu" mūs par to, ka Hermanis vēl aizvien gaida rindā uz ergoterapeitu un logopēdu. Bet esot jauna kārtība. Man jāizvēlas tagad tikai viens speciālists, pie kura rindā turpināsim gaidīt. Ko? Kas tā par nejēdzību? Nu tad sauksim lietas īstajos vārdos! Valsts nespēj nodrošināt nekādu sakarīgu rehabilitāciju.
Rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ir nepieciešami katru dienu, lai viņi progresētu. Ir ļoti svarīgi ievērot ritmu – katru nedēļu nodarbības vienās un tajās pašās dienās, pie speciālistiem, kuri pazīst bērnu un darbojas saskaņā ar kopīgi izvērtēto rehabilitācijas programmu un mērķiem! Šo programmu vada, protams, vecāki paši, izvērtējot ko vajag un ko ne. Labākajā veiksmes gadījumā ir speciālists, kuram var uzticēties programmas konsultēšanai.
Rezultātā mēs pilnībā esam pārgājuši uz maksas rehabilitāciju pie pašu izvēlētiem speciālistiem, kuri mūs pieņem savās privātpraksēs.
Ja Hermanis izmantotu tikai valsts pakalpojumus, tad viņš lielāko daļu laiku pavadītu, gaidot rindās un tad kampaņveidīgi apmeklētu to speciālistu, pie kura rinda pienākusi. Kurš viņu nepazītu un, protams, darītu, ko varētu, bet kāda jēga? Bērnu jāskata ir kopumā. Lai viņš rehabilitācijā katru dienu pārkāptu savu spēju robežas vajadzīgs, lai speciālistam ar viņu ir labs kontakts un zināšanas par to, ko viņš ir darījis līdz šim.
Atteicos no abām rindām. Turpināsim iet savu ceļu, kur atslēgvārds ir "jēgpilni". Nav problēmu, tas ir mūsu bērns, mēs par viņu rūpējamies un maksājam. Tikai varbūt tad nevajag to cirku ar valsts apmaksātu rehabilitāciju, ja jau realitātē tā nepastāv?! Mani pazemo šāds zvans. Man tā jau neko nevajag un tad vēl to pašu piegriež."
BKUS ir sazinājušies arī ar Aneti, un viņi nenoliedz problēmu ar rindām. "Sanāk, ka slimnīca risina šo problēmu, kā prot, vecāki – kā var. Jautājums ir – kāda ir Veselības ministrijas nostāja šajā? Problēma pastāv vai nepastāv? Kas šo problēmu risinās – pacienti? Slimnīcas? Valsts?
Gaidīt rindā uz diviem līdzīgiem terapeitiem varbūt arī nav optimāli (diviem fizioterapeitiem), bet, kā tiek noteikts terapiju ‘’līdzīgums’’? Jo ergoterapija un fizioterapija tomēr ir atšķirīgas lietas!
Pie feisbuka ieraksta bija daudzi komentāri no vairākām ģimenēm, kas norādīja, ka bieži saskaras, ka valsts atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām bieži paliek ‘’uz papīra’’, jo reāli to izmantot ir neiespējami," uzsver Anete.
Situāciju skaidro BKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītājas vietniece Dr. Dace Bērtule:
"BKUS rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt trīs dažādos darba organizācijas veidos: stacionāru rehabilitāciju, rehabilitāciju dienas stacionārā (intensīvs, komplekss terapijas kurss, kur rehabilitācijas pakalpojumu sniedz multiprofesionāla komanda – ārsts un vairāki funkcionālie speciālisti) un ambulatoru rehabilitāciju (monoprofesionāls pakalpojums).
Ir pacienti, kuriem nepieciešama rehabilitācija pēc kādas akūtas saslimšanas vai traumas, un parasti rezultātā bērns pilnībā atveseļojas un sasniedz savu iepriekšējo funkcionēšanas līmeni, tomēr citreiz, kā tas ir arī Hermaņa gadījumā, rehabilitācija ir nepieciešama regulāri un ilgstoši. Šādos gadījumos pacients var tikt iekļauts dinamiskās novērošanas programmā, kas nozīmē to, ka bērnam ir iespēja saņemt rehabilitācijas pakalpojumus atkārtoti saskaņā ar individuālo rehabilitācijas plānu.
Nav noslēpums, ka valsts apmaksāta rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai pēdējo gadu laikā ir aktualizējusies pārmērīgi garo gaidīšanas rindu problēma. Analizējot situāciju BKUS Rehabilitācijas klīnikā, atklājās, ka vieni un tie paši pacienti ir pieteikti vairākās rindās, kurās gaida uz līdzvērtīgu pakalpojumu, tikai citādi organizētu. Tādēļ tika pieņemts lēmums pārskatīt gaidīšanas rindas un kopīgi ar bērnu vecākiem optimizēt tās, nekādā veidā neliedzot saņemt nepieciešamo pakalpojumu. Šajā gadījumā Hermaņa māmiņai tika zvanīts un paskaidrots rindu optimizēšanas plāns, kā arī ģimeni aicināja izvēlēties turpmāko pakalpojumu saņemšanas formātu."