Mēs sagaidām laimi, mīlestību, kaislību un naudu.
Ko par gaidām saka senā havajiešu problēmu risināšanas māksla ho'oponopono? "Atlaidiet pagātni, dzīvojiet tagadnē un izmainiet savu dzīvi uz visiem laikiem." Nesen izdotajā Meibelas Katsas grāmatā "Vieglākais ceļš, kā dzīvot", kas balstīta uz ho'oponopono, autore izskaidro, kas ir mūsu gaidas, kur patiesībā meklēt laimi, mīlestību, savu kaislību un veiksmi.
Gaidas
"Arī gaidas ir atmiņas. Tās nāk no tās mūsu daļas, kas domā, ka zina labāk, un saka mums, kas ir pareizi un kas nav pareizi, un kā lietām būtu jānotiek. Grūti nelolot gaidas, bet, kad tās uzrodas, mēs tās atbrīvojam, lai varētu būt atvērti, būt kā bērni, un ļaut notikt vislabākajam, kas iespējams. Atbrīvojot gaidas, mēs nekad nezinām, no kurienes lietas uzradīsies.
Ho'oponopono ir brīnums. Tiešām! To praktizējot un negaidot noteiktus rezultātus, iespējams piedzīvot brīnumu. Tādēļ mēs sakām: "Gaidiet brīnumus!", attīrāmies, un izdzēšam arī to, lai patiešām ieraudzītu brīnumu. Prātā esam izdomājuši, kāds tas brīnums varētu būt un kā tam jāuzrodas, taču brīnumi neveidojas ar gaidām – tie vienkārši uzrodas, un tas notiek maģiski.
Redziet, mums piemīt vēlme visu analizēt caur noteiktu prizmu. Filtri ir mūsu pieradumi, pārliecība un bailes. Mūsu realitātē uztvere ir galvenais elements, taču mēs neaptveram, ka neredzam īstenību, bet tikai to, ko filtri ļauj uztvert. Mēs nesaskatām bildi kopumā, bet akli ticam saviem filtriem un tādēļ palaižam garām iespējas. Mēs dzīvojam pasaulē, ko radām, balstoties uz atmiņām un pārliecību.
Visums turpina virzīties un mainīties, bet mēs esam iestrēguši pie tā, kam esam nolēmuši ticēt. Sliktākais ir tas, ka saskaņā ar pievilkšanās likumu mēs piedzīvojam tikai tos notikumus un cilvēkus, kas pārliecina, ka mūsu uzskati ir pareizi un mēs esam apstākļu upuri. Mēs esam ieslodzīti aplam muļķīgā aplī. Ievērojamais zinātnieks Alberts Einšteins ir teicis: "Vājprātība ir darīt vienu un to pašu atkal un atkal, cerot uz citādiem rezultātiem."
Patiesībā mūsu vienīgais pienākums ir atbrīvot savas atmiņas un tās pārveidot, nokļūstot sava prāta nulles stāvoklī, kurā nav nekādu atmiņu. Tas ir kā atgriezties bērnībā. Vai atceraties to laiku? Toreiz jūs vienmēr vēlējāties rotaļāties, sapņot un smieties. Pievērsiet uzmanību bērniem! Kad kaut kas nenotiek tā, kā viņi vēlas, bērni bēdājas. Tas ir neizbēgami, tomēr viņi atbrīvo savas atmiņas daudz ātrāk nekā pieaugušie un jau drīz atkal rotaļājas, sapņo un smejas. Bērni dzīvo šajā brīdī, nekavējas pagātnē un nesatraucas par nākotni. Lūk, priekšnosacījums! Atbrīvojiet tās programmas, kas jums saka, ko gaidīt, un dodieties rotaļāties kā bērni – ar maz atmiņām vai iepriekš izveidotām gaidām.
Ja vēlaties būt atvērti, elastīgi un atbrīvoties no priekšstatiem, kas, jūsuprāt, ir pareizi, tad ieraudzīsit Visumu un lietas sev apkārt, kas tur vienmēr ir bijušas, taču ko neievērojāt, jo gaidījāt, ka viss notiks noteiktā veidā. Gaidas rodas no pieķeršanās lietām, cilvēkiem un vietām. Mēs paši sev izveidojam cietumus. Mēs esam vergi paši sev.
Atbrīvojiet sevi. Atlaidiet savas pieķeršanās un gaidas sasniegt noteiktus rezultātus. Pieņemiet visu, kā tas ir. Noslēpums ir būt brīviem, un tas nozīmē saprast, ka jums nav nepieciešams nekas un neviens. Un tad jūs varat izbaudīt visu un visus. Ziniet, ka Visums ir ideāls, tāds, kādam tam jābūt. Vienīgais veids, kā to panākt, ir būt klātesošiem un vērot dzīvi ar bērna ziņkārību, esot brīviem no vērtējumiem un spriedumiem. Kad iemācīsities būt tagadnē un vērot bez nosodīšanas, jūs kļūsit ārkārtīgi laimīgi, un šī laimes izjūta nebūs atkarīga no tā, vai viss notiek tā, kā gaidāt. Jūs virzīsities pa dzīves upi, kļūstot par tās plūsmu, un pieredzēsit laimi, maģisku sinhronitāti, kad neticamais vienkārši notiek.
Nākamo reizi, kad gadīsies kaut kas negaidīts, apstājieties, dziļi ieelpojiet un ielūkojieties sevī. Kad kaut kas nenotiek, kā vēlaties, vienkārši vērojiet situāciju, neiesaistoties, zinot, ka spēks, kas tai ir pār jums, tiek veicināts tikai no jūsu atmiņām un pārliecības. Atbrīvojot savas gaidas, jūs atradīsiet mieru, ko esat meklējuši, mieru, kas sniedzas pāri jūsu saprašanai, un jūsu laime vairs nebūs atkarīga no lietu sakārtošanas pēc jūsu prāta."