Mēness kalendārs var būt labs palīgs šajā ziņā, bet ar dažiem noteikumiem:
pirmkārt, jānotic, ka visilgāk skuju rotu saglabā eglītes, kas cirstas triju dienu laikā pirms gada 11. Pilnmēness (tas parasti ir novembrī, dažkārt – decembrī),
otrkārt, eglīte pamatā ir Ziemas saulgriežu, nevis Vecgada vakara atribūts
un, treškārt, reti kurš eglīti gādā pats... Tāpēc nav brīnums, ka jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem tās sāk izskatīties bēdīgi un līdz Vecgada vakaram dažkārt pat nenodzīvo.
Senākos laikos pareizajās dienās cirstajām eglītēm tirgotāji pielika īpašu zīmi, un tās attiecīgi maksāja dārgāk, taču tagad šādas zīmes nav gadījies ievērot.
Šogad 11. Pilnmēness bija 14. novembrī, un diezin vai tad kāds jau domāja par svētku dekorācijām...
Vai ir arī "plāns B"?
Ir kompromisa risinājums – nocirst eglīti augoša Mēness fāzē, bet tad gan jāpasteidzas – jau 14. decembrī sākas Pilnmēness fāze.
Sapņu tulkošanas grāmatas vienā mutē apgalvo, ka sapnī iestādīt egli ir laba zīme, kas vēsta pakāpšanos pa karjeras kāpnēm, savukārt nocirst egli nozīmējot tikt iesaistītam konfliktā, kuru saviem spēkiem nespēj atrisināt. Varbūt tas pačukst mums priekšā "plānu C" – ļaut kociņiem dzīvot un izrotāt dabā augošu eglīti vai iegādāties eglīti podiņā un pēc tam izstādīt to ārā – lai zaļo un nes mums pārticību un labklājību?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
