Mūsu tikšanās vieta – tējnīca Rīgas klusajā centrā. Artūrs, ērti iekārtojies dīvāniņā, pasūta kakao, pastrebj ar karoti putiņas, pacienā ar tām mammu, un lielā tase paliek neizdzerta. Pēc brīža Artūrs pasūta ūdeni… Tikmēr mēs ar Marinu runājamies, ik pa brīdim sarunā iesaistās arī puisēns.
Šis stāsts ir tapis kā iedrošinājums citiem vecākiem, kuri ir tikai ceļa sākumā jeb stadijā, kad bērnam tiek noteikta diagnoze – vēzis. Artūra mamma visus šos posmus izdzīvojusi līdz mielēm, tikai tagad viņa sākot attapties kā pēc paģirām, īsti nemaz neapzinoties, kā tas bija, kā aizritējuši divi gadi, cīnoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
