Foto: Shutterstock
Par vilka dienu saukta ceturtā Ziemassvētku diena. To svētījuši, lai vilks nenes prom aitas, jērus un citus lopus. Decembra mēnesī ļaudis upurēja kazu, lai izsargātos no vilkiem. Par senču tradīcijām stāsta Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece, Dr. Biol., Mag. Phil. Aīda Rancāne.

Vakarā ciema jaunieši un jaunietes sapulcējas kopā, lai dotos uz kalnu tuvējā mežā. Ikvienam rokās ir sprungulis, ko vēlāk mežā sviež projām uz visām pusēm, runājot vārdus, kas diemžēl vairs nav saglabājušies. Atgriežoties skan stabules un jaunavu dziesmas. Pēc dziesmās un dejās pavadītas nakts, saulei lecot, visi atkal dodas uz kalnu, burbuļojošā avotā mazgā sejas un atkal met sprunguļus.

To dara, lai vilki neplosītu jērus. Ventspils apgabalā vēl 1836. gadā ļaudis ticēja, ka vilku posts tikai tādēļ cēlies, ka slikta laika dēļ reiz esot atmesta vilku dzīšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!