Vakarā ciema jaunieši un jaunietes sapulcējas kopā, lai dotos uz kalnu tuvējā mežā. Ikvienam rokās ir sprungulis, ko vēlāk mežā sviež projām uz visām pusēm, runājot vārdus, kas diemžēl vairs nav saglabājušies. Atgriežoties skan stabules un jaunavu dziesmas. Pēc dziesmās un dejās pavadītas nakts, saulei lecot, visi atkal dodas uz kalnu, burbuļojošā avotā mazgā sejas un atkal met sprunguļus.
To dara, lai vilki neplosītu jērus. Ventspils apgabalā vēl 1836. gadā ļaudis ticēja, ka vilku posts tikai tādēļ cēlies, ka slikta laika dēļ reiz esot atmesta vilku dzīšana.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit