Kā svinēt, lai jaunais gads būtu veiksmīgs? Praktiski ieteikumi no tradīciju pūra

Jaungada nakts ir tik īsa, ka visas tradīcijas un rituālus pagūt nevar, bet vismaz dažas lietas ierosmei varam sniegt. Vismaz kurpes nolikt pie durvīm, lai laime nāk pati no sevis iekšā, noteikti vari paspēt.

Līdz Jaunajam gadam jānomaksā visi parādi. Neaizņemies uz Jauno gadu ar uguni saistītas lietas – sērkociņus, šķiltavas, sveces u.tml.

Nevajadzētu lietot asus priekšmetus: šķēres, nažus, īlenus u.tml. Arī pašiem jāizvairās no asumiem – no lamāšanās, rupju vārdu un vārdu ar sliktu nozīmi lietošanas.

Jaunā gada priekšvakarā nedrīkst mazgāt veļu, toties mājoklim jābūt iztīrītam. Slaukot grīdu, tas jādara virzienā no ieejas durvīm uz centru, tad gruži jāsavāc un jāiznes laukā no mājokļa. Nedrīkst slaucīt grīdu "cauri istabām", t.i. pāri slieksnim. Visi uzkopšanas piederumi un tīrīšanas līdzekļi Vecgada vakarā jānoslēpj no acīm!

Vecgada vakarā jātur durvis un logi vaļā, lai vecais gads tiek projām.

Matus mazgāt nedrīkstot, bet pucēties drīkst un vajag, tikai rūpīgi padomā par apakšveļu: jauna veļa nesīs veselību, sarkana – mīlestību, bet dzeltena – bagātību. Vismaz Dienvidamerikā tam tic.

Vecgada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas pa gadu saradies, tiktu apēsts. Jaungada naktī turpretim skābus kāpostus nedrīkst ēst, jo tad visa dzīve nākamajā gadā būs skāba! Krievijā uzskatīja, ka uz galda nevajadzētu būt putna vai zaķa gaļai, lai Jaunajā gadā laime no mājas neaizlidotu vai neaizskrietu.

Vakarā jāēd sausi zirņi ar siļķi, tad būšot veselība un daudz naudas. Jaunam gadam iestājoties, jāēd zivis, lai nākamajā gadā būtu tikpat daudz naudas, cik zivīm zvīņu. Zivju zvīņas jāizžāvē un jāieliek maciņā.

Kamēr pulkstenis sit pusnakti, paņem lapiņu, uzraksti uz tās vēlmi, sadedzini, pelnus saber savā šampanieša glāzē un izdzer – tā dara mūsu kaimiņzemē.

Ja vēlies pārticību, šī nakts ir īstais tās pievilināšanas laiks. Ja zivju zvīņas makā jau ieliktas, drošībai vēl daži padomi, kā aicināt naudu savā namā.

Vecgada vakarā nostājies krustcelēs, lai nauda būtu.

Apakštasē ieber rupjus miltus, uz galda uzliec naudu un miltus uzgāz virsū. Ja nu ar muti vari naudu sameklēt, tad nākamā gadā tās netrūks.

Pusnaktī paņem monētu, iedomājies vēlēšanos, iemet naudu šampanieša glāzē un izdzer, līdz pulkstenis beidzis zvanīt.

Jaunā gada rītā mazgājoties, mutesbļodā (izlietnē?) ieliec naudu.

Nedrīkst pieminēt nāvi un miršanu, spoku stāsti Jaungada naktī un pirmajā dienā ir 100% tabu!
Jāizvairās no pērnā gada biežas pieminēšanas.

Gada pirmajā dienā neko nedrīkst aizņemties un arī vecos parādus atdot, jo tad visu gadu nauda būs jāatdod.

Nedrīkst slaucīt putekļus, jo tā var aizslaucīt veiksmi.

Arī Jaungada dienā vajag bagātīgi ēst, priecāties, naudu skaitīt, tad visu gadu tāpat ies kā pirmo dienu. Ja cilvēks pirmajā gada dienā raud, viņš raudās visu gadu. Tādēļ bērniem nekas netiek liegts, un viņi nesaņem sodu, pat ja uzvedušies neciešami.

Gatavojoties šim laikam, ir vērts ieskatīties arī citu tautu tradīcijās, no kurām daudzas nebūt nav peļamas un noteikti ir vērā ņemamas, ja svētkos dodies uz ārzemēm.

Itāļi pirms Jaunā gada iestāšanās iztīra no mājām visu, kas kļuvis lieks un nevajadzīgs, kā arī ieplēstos traukus, saplīsušas drēbes un citas vecas lietas. Ja Jaungada dāvanās ir kas jauns, šajā naktī ļauts veco mantu izmest arī pa logu.

Kubā Vecgada vakarā katrā mājā tiek piepildīti trauki ar ūdeni, kurus pēc pusnakts pa atvērtiem logiem izlej uz ielas. Šāds rituāls simbolizē nākamā gada tīrības un skaidrības vēlējumu apkārtējiem.

Dānijā par labu zīmi uzskata, ja Jaunajā gadā mājas durvis tiek apmētātas ar traukiem. Veci trauki tiek glabāti cauru gadu, lai ar tiem Vecgada vakarā varētu apmētāt draugu mājas. Daudz saplēstu trauku nozīmē, ka mājas saimniekiem ir daudz draugu.

Dzīvojot mūsdienu globalizācijas laikmetā, esi uzmanīgs, Jaungada naktī ejot pa ielu!

Zīlēšana notiek Jaungada naktī, pirms uzaust gaisma. Vecākā no sievietēm mājās no pieliekamā atnes griķu putraimus (diezin vai te derēs ātri vārāmie griķi!), bet vecākais vīrietis sagādā ūdeni.

Putraimi un ūdens stāv uz galda tik ilgi, kamēr aizkuras krāsns. Neviens šīm lietām nepieskaras, jo tā skaitās slikta zīme.

Kad pienāk laiks likt vārīties putru, visa ģimene sēžas pie galda un vecākā sieviete, putru maisot skaita: "Auga mūsu griķi, padevās lieli un koši. Sauca mūsu griķus pilsētu lūkot, smalkās dzīrēs pabūt. Brauca griķi ciemoties ar kņaziem, bajāriem, ar godīgām auzām, ar zeltainiem miežiem. Pie vārtiem sagaidīja, gara galda galā sēdināja. Atbrauca griķīši ciemoties."

Tad visi pieceļas no galda, bet saimniece paklanoties liek putru uz plīts māla podiņā. Tad visi atkal sēžas pie galda, putru gaidot. Kad tā gatava, saimniece noņem no plīts un saka: "Laipni lūgta mūsu namā!"

Zīlētāji ar nazi noņem plēvīti: ja putra sarkana, uzbriedusi – mājā valdīs laime, būs laba raža un talantīgi bērni. Ja putra sīka, bāliem graudiem, nekas labs nav gaidāms. Ja putra pāriet pāri malām vai podiņš saplaisā, arī tas norāda uz lielu nelaimi mājai.

Labu vēstošo putru apēd, bet sliktu vēstošo – izmet upē.