Tautā šo dienu sauca arī par Treikumdienu, Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dienu, Atkrišku.
Senāk latviešiem tādas īpaši atzīmējamas dienas šajā datumā nav bijis, un Zvaigznes dienas latviskās tradīcijas galvenokārt pārņemtas no tuvējiem Ziemassvētkiem, lai gan jaušams arī kristīgās mitoloģijas iespaids. Piemēram, čigānos Trejkungu dienā gājuši ar sešstūrainu zvaigzni pierē.
Daudzi šajā dienā devās uz baznīcu, līdzi ņemot zāļu jeb puķu nastu, cits vasku un medu, cits sviestu, pienu jeb sieru, cits labības saujiņu, cits vilnas kušķīti, cits sivēniņu, ticot, ka iesvētīti un mājās pārnesti, tie nesīs mājā svētību visu gadu.
Baznīcā iesvētīja krītu, ar kuru kā aizsargzīmi uz ēku durvīm un stenderēm rakstīja K+M+B, dažreiz pierakstot klāt arī gadu (minētie ir treju ķēniņu vārdu pirmie burti – Kaspars, Melhiors, Baltazars). Tad minētie ķēniņi ienākot mājās iekšā un esot labvēlīgi. Ja uz durvīm krustiņu neesot, tad tie nevarot ienākt. Ļoti senos laikos šajā dienā uz durvīm esot vilkti arī lietuvēnu krusti, lai nešķīsti gari netiek iekšā.
Zvaigznes dienai par godu eglītē vēl reizi mirgo svecītes, bet tad jau arī laiks vākt nost mājas svētku rotu. Vispār šajā dienā mūsu senčiem bija darba pilnas rokas – gan istaba jāizslauka un mēsli krustceļos jāizber, lai no blusām pasargātos, gan ābeles jāizpurina, lai raža laba (to darot, jādaudzina – cik zvaigžņu pie debess, tik ābolu ābelē), gan ūdens jāpagādā un jāizliek saulē pa dienasvidu – no plkst. 12 līdz 13.
Šāds ūdens skaitījās veselīgs gan ļaudīm, gan kustoņiem un ilgi glabājams, tikai vārīt to nevajagot – tad dziednieciskās īpašības zūdot. Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni esot jāmazgā visas vainas – kā cilvēku, tā lopu –, lai labāk un ātrāk dzīst.
Tie, kas kristīgās baznīcas ietekmei nepakļāvās, šo dienu varēja veltīt laika vērošanai, jo tieši pēc tās pareģo nākamā gada laiku un ražu.
- Ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, vasara būs lietaina.
- Ja Trejkungu dienā saule atspīd, kaut tikai zirgu aizjūdzot, tad nākamajā vasarā būs labs siena laiks.
- Auksta Trejkungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.
- Ja Zvaigžņu dienā gailis padzeras pažobelēs, būs laba raža.
Daži ticējumi arī māca, kā veicināt ražu un labklājību. Lai būtu labs ābolu gads, Zvaigznes dienas vakarā jāiet pie ābeles un jāpurina tās zari, sakot: “Cik zvaigžņu pie debess, tik ābolu ābelei!”, bet, lai mājās blusas neaugtu, šajā dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem.
Kā katrā atzīmējamā dienā, pastāv arī virkne aizliegumu, kas jāievēro, lai izvairītos no dažādām likstām nākotnē.
- Saimnieces Zvaigznes dienā nedrīkst dusmoties, jo tad cūkām būs maz sivēnu.
- Šajā dienā arī nedrīkst matus sukāt, lai utis neaug lielas kā zvaigznes.
- Trejkungu dienā nedrīkst ne skalus, ne kādu citu koku lauzt, jo citādi būs jāklibo.
Savukārt pašā Zvaigznes dienas vakarā iziesim ārā un palūkosimies debesīs:
- ja būs redzamas trīs spožas zvaigznes, kuras sauc par triju ķēniņu zvaigznēm, tad ir cerība, ka nākošā vasara būs auglīga. Zvaigžņu birums sola padevušos lopiņus, sēnes un ogas;
- ja pa dienu un īpaši naktī debesis apmākušās, tad ar labības rezervēm jārīkojas taupīgi;
- ja, debesīs raugoties, esi paguvis nosalt, tad nākamajos Miķeļos arī būšot auksti (un tā tam būtu jābūt, jo, pēc senču vērojumiem, šī ir visaukstākā gada nakts);
- ja pēc pulksten 21 vakarā būs laba un gaiša nakts, tad tā ir laba zīme šim gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
