Trīs Austrumu gudro veltes tavā mājas aptieciņā

Attēlā: 15. gadsimtā tapušais itālieša Andreas Manteņa temperas gleznojums rāda trīs Austrumu ķēniņus, kuri atdod godu mazajam Kristum, viņa mātei Marijai un Jāzepam.

Daudzās senajās leģendās iešifrēti dažādi simboli, arī vērtīgi dziedināšanas līdzekļi un metodes. Zvaigznes dienas stāstā nav pat īpaši dziļi "jārok" – tur skaidri un gaiši vēstīts, kas bija vislabākās dāvanas, ko pasniegt topošajam Mesijam: tīrs zelts, kas arī tolaik bija liela vērtība, un vēl divas veltes, kuru vērtība bija vēl augstāka, jo tās nodrošināja veselību, labu imunitāti un attiecīgi – dzīves kvalitāti. Kas tad bija šīs brīnumveltes? Augi – vīraks un mirres.

Droši vien arī šā notikuma iespaidā mirres un vīraks labāk zināmi kā reliģisku rituālu atribūti. Taču to dziednieciskās īpašības nekur nav zudušas, gadu tūkstošiem dziednieki tās izmantojuši dažādu problēmu ārstēšanai – sākot no nopietnām infekcijām, beidzot ar matu izkrišanu.

Kāpēc gan lai trīs dāsno ķēniņu veltes neizmantotu arī mēs?

Senajos šumeru laikos šie aromātiskie sveķi milzu karavānās ceļoja pāri tuksnešiem no Āfrikas un arābu zemēm (Etiopijas, Omānas, Jemenas, Somālijas un citām)... Bet ārstniecībā vīraku lietojuši jau senie ēģiptieši. Starp citu, šie sveķi tikai izmantoti arī slavenajā Ēģipte izgudrojumā, kas sasniedzis mūsdienas, – vīraks ietilpa melno acu līniju sastāvā. Arī faraona Tutanhamona apbedījumā atrasti vīraka sveķi.

Gadsimtiem ilgi vīraka eļļa lietota, lai līdzsvarotu emocijas. Modernā zinātne apliecina – dažas vīraka sastāvdaļas tiešām spēj piekļūt cilvēka smadzeņu apvidum, kas kontrolē jūtas, un labvēlīgi ietekmēt to. Viens no šā auga zināmākajiem "biomarķieriem", incensole acetate, ir labi pazīstams antidepresants, kas klīniskajos pētījumos parādījis visai cerīgus rezultātus.

Vīraka eļļa ārkārtīgi labvēlīgi iedarbojas uz ādu un matiem, to var lietot sausas ādas barošanai, krunciņu izlīdzināšanai, matu sakņu stiprināšanai. Senlaikos pēc kaujām to izmantoja brūču dezinfekcijai un muskuļu sāpju remdēšanai. Pretiekaisuma īpašību dēļ naturopāti vīraka eļļu saviem pacientiem vēl šodien iesaka reimatiskā artrīta izraisīto sāpju mazināšanai.

Arī mirres dzimtene ir Ziemeļāfrika, Etiopija un Jemena, šā slavenā auga sveķu apraksts atrodams vienā no vissenākajiem Ēģiptes medicīnas tekstiem, kas datēts ar 1550. gadu pirms mūsu ēras. Tātad senajās kultūrās mirres dziednieciskās īpašības bija gana iecienītas. Bet kādēļ?

Līdzās aromātam un balzamējošajām īpašībām senās civilizācijas bija pamanījušas arī mirres daudzās dziednieciskās īpašības. Ēģiptieši to veselām kuģu kravām iegādājās no feniķiešiem, lai izmantotu ziedēs, kas dziedēja ievainojumus, pušumus un apdegumus. Tolaik senie ārsti jau bija atklājuši mirres antiseptisko, pretiekaisuma un sāpes remdējošo efektu, un šie līdzekļi tika parakstīti veselai virknei fizisku saslimšanu, ieskaitot klepu, iekaisušu rīkli, astmu, gremošanas traucējumus, niezi, kašķi, ādas infekcijas, hemoroīdus un locītavu sāpes.

Sievietes mirres izmantoja masāžās un kā atjaunojošu līdzekli sejai.

Pēdējos piecos gadsimtos gan vīrakam, gan mirrēm klājies diezgan raibi – dažu reliģiju vadoņi tos pat bija uz laiku aizlieguši dēļ saistības ar pagānu rituāliem... Taču labu sveci (lasi – dziedniecības līdzekli) nav nemaz tik viegli paslēpt zem pūra. Jo vairāk tāpēc, ka likt to lietā var ikviens, arī mēs.

Vai tev ir drosme pašai pagatavot balzamu no šiem leģendārajiem augiem? Lūk, recepte!

(~ 3 tases)
Lai īstenotu šo recepti, tev būs nepieciešams vai nu tvaicējamais katls, vai divi viens otrā ievietojami trauki, ko var lietot karsēšanai ūdens peldē.

Sastāvdaļas:

Instrukcija:

Pēc 20–30 minūtēm atdzisusī smaržīgā eļļa sabiezēs patīkamas tekstūras balzamā, ko drīkst lietot tieši uz ādas.

Uz veselību!